Austrālijā dzimušajam Ivaram Bergmanim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze Austrālijas, Londonas un Baltijas bankās. Starptautiskajos finanšu tirgos viņš ir kā zivs ūdenī. Viņa vadītais akciju analīzes uzņēmums „Emerging Nordic Research” konsultē lielos investorus – pensiju un ieguldījumu fondus un bankas no Rietumeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļvalstīm. Šo investoru rīcībā ir lielas naudas summas, kuras iespējams ieguldīt Baltijas uzņēmumos, kad to akcionāri nolems piedāvāt akcijas biržā. Intervija ar Ivaru Bergmani.

Vai pēc notikušā Latvijas ekonomikā kāds vēl grib ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos?

Ivars Bergmanis, Emerging Nordic Research vadītājs

Kādu laiku interese bija noplakusi, tagad tā ir atgriezusies. Ir investori, kas rosās. Arī cenas, kādas lielie investori gatavi maksāt, ir pieaugušas. To, ka ir atgriezusies interese, var redzēt Rīgas un Baltijas biržās – daudzu akciju cenas ir pieaugušas, līdz pat 300%.

Tomēr akciju tirgū neredz daudz lielu darījumu…

Lielie investori, kas līdz šim Baltijā nav investējuši, gaida, kad tirgū parādīsies kas atbilstošs – tātad liels. Lai varētu investēt, lielo uzņēmumu esošajiem privātajiem akcionāriem vai valstij vajag investoriem piedāvāt caurredzamus un interesantus uzņēmumus, kur investēt. Jo lielāks investors, jo lielākos uzņēmumos viņš mēdz vēlēties investēt. Dažiem investoriem ir nosacījums ieguldīt ne mazāk kā vairākus miljonus eiro vienā vērtspapīru pozīcijā, bet viņi noteikti negrib būt vienīgie investori šajā uzņēmumā. Viņiem ir svarīgi, ka ir iespēja relatīvi viegli arī iziet no pozīcijas, ja apstākļi to pieprasa. Finanšu investori būs mazākuma akcionāri.

Runā, ka privātie investori gribēs paaugstināt tarifus vai produktu cenu.

Šajā gadījumā tas ir mīts par tarifiem un investoriem. Mazākuma akcionāri reti būs spējīgi šādi iespaidot piedāvājuma un produkta cenu politiku. To drīzāk nosaka kopējā tirgus situācija, tostarp konkurence un saistītie likumi. Toties vienmēr būs vajadzība ieguldīt. Arī esošā uzņēmuma attīstība vienmēr ir jāfinansē, jāmaina iekārtas un jāveic citi ieguldījumi. Ja to nedarīs, būs grūtāk konkurēt. Turklāt valsts uzņēmumos mēdz būt lietas, ko var darīt efektīvāk, ja tur ievieš privātā sektora konkurenci un efektīgumu. Ir iespējams pelnīt ne tikai uz cenu pieauguma rēķina, bet panākot augstāku efektivitāti, labāk saimniekojot.

Cik lielas summas ir investoru rīcībā?

Nav problēmas atrast investorus, kas būtu gatavi perspektīvā uzņēmumā ieguldīt arī miljardu un uzņemties risku, ja uzņēmumi ir lieli, interesanti, veiksmīgi un to akcijas ir kotētas biržā. Finanšu investīcijas ātri pārvietojas, un starptautiskajos tirgos līdzekļi ir daudzmaz neizsmeļami Baltijas mērogā.

Vai tās pēc tam var aizplūst prom no uzņēmuma?

Nevar. Ja viens investors nolemj pārdot savas akcijas, viņš tās vienkārši pārdod citam investoram par attiecīgu cenu. Mainās akcionāri, bet ieguldītā nauda paliek uzņēmumā. Šajā ziņā investori uzņemas risku. Tāpēc viņiem ir svarīgi, lai akcijas kotētos biržā, un, ja uzņēmuma sniegums nebūs uzskatīts par  pietiekami labu, viņi tās pārdos citiem investoriem un meklēs jaunas investīciju iespējas. Fondu risku apetīte arī ir ļoti dažāda.

Cik noturīga ir investoru interese par Baltiju?

Visu nosaka piedāvājums. Ja ir labs piedāvājums, tas investorus var ieinteresēt. Ir tūkstošiem fondu. Jo vairāk piemērotu piedāvājumu, jo lielāka investoru uzmanība. Bet tāpat vien neviens finanšu investors nelaužas uz Baltiju. Baltijas valstīm ir jākonkurē ar citiem reģioniem, piemēram, Poliju, Turciju. Šīs valstis piedāvā daudz investīciju iespēju. Interese par Baltijas uzņēmumiem ir, bet, lai to redzētu, jāpiedāvā akcijas biržā. Kamēr to nedarīs, investori paši nenāks. Neviens pensiju fonds neies pie ministra un neteiks: „Te ir mans miljons.” Investori gaida, kad īpašnieks piedāvās akcijas biržā. Tā ir vispārpieņemta prakse.

Bet kas notiks, ja pieprasījuma nebūs vai cena nebūs pietiekami laba?

Tad var nepārdot. Arī tā notiek. Pārdevējs, kas grib par āboliem 2 latus, bet pircējs sola tikai pusotru, var nepārdot. Bet, lai noskaidrotu interesi, tie ir jāpiedāvā, jāuzliek uz letes. Katrs gadījums ir atšķirīgs, un cenas ir atšķirīgas. Ir zināma starptautiska procedūra, kā notiek process. Akciju publiskais piedāvājums. Pirms tā notiek nopietna izpēte, tiek apciemoti investori Eiropā, ASV, noskaidrots, vai akcijas var pārdot par labu cenu.

Kur jūs satiekat investorus?

Es daudz esmu ceļā. Pensiju un ieguldījumu fondi pārsvarā bāzējas Londonā, Vīnē, Helsinkos, Stokholmā, Frankfurtē.