Precīzi jādefinē ieguldīšanas noteikumi un stratēģija
Komentēt
Lai arī esam sadzirdējuši pirmos pozitīvos signālus par pasaules ekonomikas atkopšanos, iepriekšējo gadu notikumi finanšu tirgos ir mainījuši gan investoru noskaņojumu, gan radījuši pieprasījumu pēc jauniem ieguldījumu produktiem, norāda SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadījās Jānis Rozenfelds.
Kāds šobrīd ir noskaņojums finanšu tirgos, investoros, pārvaldītājos?
Tas, ko šobrīd varam novērot, ir visai liela viedokļu dažādība un straujas investoru noskaņojuma izmaiņas, kas ir kļuvušas īpaši izteiktas pēdējo divu vai triju mēnešu laikā. Pasaules finanšu tirgos ir vērojamas asas, straujas svārstības gan no dienas uz dienu, gan pat vienas dienas tirdzniecības sesijas ietvaros pat brīžos, kad netiek publicēti nozīmīgi dati vai būtiskas jaunas ziņas. Tas norāda uz faktu, ka tirgus dalībnieku vidū nav viena dominējoša viedokļa par iespējamo tālāko notikumu attīstību, jo ir daudz pretrunīgu signālu. Kā pozitīvu signālu jāmin makroekonomiskie dati, kas norāda, ka pasaules ekonomikas „brīvais kritiens” ir beidzies, ir vērojama stabilizācija un pat mērena atkopšanās. No otras puses, tomēr nevaram aizmirst, ka problēmas, kas radušās iepriekšējo gadu nesabalansētās ekonomiskās un fiskālās politikas rezultātā, vēl nav atrisinātas, un reāli, ilgtspējīgi risinājumi nebūs ne ātri, ne viegli.
Vai pēc krīzes akciju tirgos ir parādījušās kādas jaunas tendences ieguldījumu jomā?
Šobrīd parādās lielāka klientu interese un pieprasījums pēc alternatīviem ieguldījumu produktiem, kas vērsti uz absolūtu atdevi, nesekojot cieši un gandrīz mehāniski kādam finanšu tirgus (bieži vien akciju tirgus) indeksam. Tas skaidrojams ar faktu, ka pēdējo gadu laikā investoriem ir nācies pārciest ļoti lielas svārstības riskanto aktīvu tirgos, un daudzi ir sapratuši, ka viņu reālā riska apetīte nav tik augsta, kā agrāk. Klienti vēlas rast risinājumus, kas ļauj uzņemties zināmu risku, taču darīt to daudz kontrolētākā veidā. Bieži vien alternatīvo fondu reālais riska līmenis ir zemāks, bet riska vadības procesi – daudz stingrāki, nekā tradicionāliem, uz vienu aktīvu klasi orientētiem fondiem. Alternatīvo fondu mērķis bieži vien ir sasniegt ilgtermiņā akciju tirgum līdzvērtīgu rezultātu, bet ierobežot portfeļa svārstīgumu. Klienti, kas apzinās, ka nevēlas bieži ikdienā veltīt daudz laika un enerģijas, lai sekotu līdz situācijai finanšu tirgos, pieprasa gatavus risinājumus – stratēģiju fondus. Piemēram, izvēloties sabalansētas stratēģijas fondu, investors uztic fonda pārvaldniekam ieguldījumu stratēģijas un taktikas izmaiņas.
Jānis Rozenfelds, SEB Wealth Management
Kā tiek veidoti investīciju portfeļi?
Pastāv būtiskas atšķirības portfeļu veidošanā un pārvaldīšanā. Viss ir atkarīgs no tajos ietilpstošajām komponentēm, gan riska, gan sarežģītības ziņā. „Spēles noteikumus” jādefinē ļoti skaidri un precīzi pirms portfeļa veidošanas. Ir tā sauktie fiksēta ienākuma portfeļi, ko veido depozīti ar noteiktām procentu likmēm, kā arī ieguldījumi obligācijās. Šāds portfelis parasti būs ar zemāku risku. Tāpat ir jaukta tipa portfeļi, kuros pieļaujami dažādi ieguldījumu veidi, kā akcijas, zemāku reitingu obligācijas un arī atvasinātie finanšu instrumenti, kurus raksturo augsta riska pakāpe. Piemēram, Latu Rezerves fonds – ir vietējās naudas tirgus fonds, kura līdzekļi tiek izvietoti tikai īstermiņā un tikai konservatīvos finanšu instrumentos – depozītos, kā arī valsts un korporatīvajās obligācijās. Savukārt pensiju plānos latu naudas tirgus ir tikai viena no komponentēm. Dažkārt pārvaldītājam ir jāpieņem visai atšķirīgi lēmumi un jāveic pavisam citādas darbības dažāda veida investīciju portfeļos.
Kas definē šīs portfeļu veidošanas pamatnostādnes?
Pirmkārt, to nosaka pārvaldītā portfeļa veids un ieguldīšanas vadlīnijas, kā arī normatīvie akti, kas stingri nosaka atļautās robežas, definējot arī aktivitātes, kas konkrētajā portfelī vai fondā nav pieļaujamas. Šeit kā piemēru varu minēt Latu Rezeres Fondu – šajā fondā ne pie kādiem nosacījumiem nav pieļaujama pārvaldītājam uzticēto līdzekļu izvietošana akcijās. Savukārt pensiju plāni pieļauj ieguldījumus jebkādos investīciju veidos, atkarībā no to stratēģijas. Protams, neatkarīgi no portfeļa veida, viens no galvenajiem principiem ir ieguldījumu diversifikācija, lai sadalītu investīciju risku.
No kā atkarīga investīciju portfeļa kvalitāte un rezultāts?
Portfeļa kvalitāte galvenokārt ir atkarīga no pārvaldītāja zināšanām, profesionalitātes un pieredzes, kā arī spējas objektīvi novērtēt riskus. Ne mazāk svarīgi pārvaldītājam ir konkrētos tirgus apstākļos izvēlēties pareizos ieguldījumu veidus un termiņus, t.i. pārvērst savas zināšanas un viedokli par tirgus situāciju konkrētā rīcībā. Ja runājam par pensiju plāniem, galvenais faktors, kas nosaka ilgtermiņa rezultātu ir tieši pārvaldītāja pieņemtie lēmumi par aktīvu klasēm, kurās līdzekļus izvietot – obligācijās, akcijās, depozītos. Tas, kā pārvaldnieks spēs sakombinēt šīs sastāvdaļas, lielā mērā noteiks gala rezultātu. Pārvaldniekam ir jāprot atrast līdzsvaru starp zināmu risku un sagaidāmo atdevi, kā arī kritiski novērtēt situāciju, labākos un sliktākos iespējamos notikumu attīstības scenārijus. Pēdējā laikā būtiski riski ir parādījušies arī tādos finanšu tirgus segmentos, kas agrāk tika uzskatīti par ļoti drošiem. Runājot par valdību obligācijām un to kvalitāti spilgts piemērs šobrīd ir Eirozona – viens tirgus, vienota valūta, taču valstīm ir krasi atšķirīgi kredītreitingi un investoru uzticība, kas ietekmē arī attiecīgo obligāciju vērtību.
Vissvārstīgākā komponente jaukta tipa investīciju portfeļos ir akcijas, kas pēc savas definīcijas ir riskants finanšu instruments. Tām bieži vien ir vislielākā ietekme uz kopējo rezultātu. Akciju tirgū cenas svārstās visai būtiski gan augšup, gan lejup. Akciju ienesīgums atkarīgs no daudziem apstākļiem: kas notiek globālajā ekonomikā, kādas ekonomiskās norises ir aktuālas konkrētajā reģionā, nozarē, kādi ir uzņēmuma darbības rezultāti, utt.
Pārvaldnieka pieņemtajiem lēmumiem portfelī, kura vadlīnijas ļauj pārvaldniekam būtiski mainīt izvietojumu pa aktīvu klasēm, ir ļoti liela ietekme uz rezultātu. Nenoliegšu, ne vienmēr šie lēmumi ir viegli, ne vienmēr klientiem uzreiz pieņemami. Mēdz būt tā, ka 2-3 nozīmīgi lēmumi gada laikā nosaka līdz pat 80% no gada kopējā rezultāta. Spilgts piemērs ir 2008. gads, kad pasaules finanšu tirgus piedzīvoja strauju lejupslīdi. Tikai viens lēmums samazināt ieguldījumus akcijās gada sākumā spēja būtiski mazināt zaudējumus.
Kā prognozējat konkrētā investīciju portfeļa rezultātus?
Pārvaldot portfeli, pārvaldītājs vērtē makroekonomiskos rādītājus, finanšu tirgus situāciju, kā arī tādus subjektīvus faktorus kā tirgus dalībnieku noskaņojumu. Tiek izveidota īpaša matrica, ar kuras palīdzību tiek veidota iespējamā kopaina, ņemot vērā iespējamos ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa attīstības scenārijus finanšu tirgos un pasaules ekonomikā kopumā.
Ilgtermiņa tendences, kas attīstās 10 un vairāk gadu garumā, nosaka „fonu”, kas jāņem vērā gan šodien, gan rīt, gan nākamgad. Piemēram, Eiropas parādu krīze, ko nevar atrisināt viena vai divu gadu laikā, ietekmēs ekonomisko situāciju Eiropā vēl daudzus gadus uz priekšu. Tas jāpatur prātā.
Stratēģiskais, jeb vidēja termiņa skatījums (1 – 2 gadi) definē, kur mēs šobrīd atrodamies kārtējā ekonomiskajā ciklā.
Taktiskais jeb īstermiņa skatījums analizē situāciju 3 – 6 mēnešu griezumā. Tie ir dažādi tehniskie un makroekonomiskie dati par finanšu tirgiem.
Pārvaldītāja rokās ir ārkārtīgi daudz svarīgu datu un dažādu mainīgo, kas jāņem vērā. Tos apkopojot tiek pieņemti lēmumi. Neviens investors nespēj noprognozēt notikumu attīstību ar 100% precizitāti. Mērķis ir strādāt tā, lai vairāk būtu pareizo lēmumu, bet kļūdaino lēmumu negatīvā ietekme būtu tik maza, cik vien iespējams.
Paralēli vēl jāņem vērā arī ieguldījumu ierobežojumi un vadlīnijas. Mēs savā praksē nereti sastopamies ar klientu jautājumu, kāpēc neveicām tos vai citus ieguldījumus, kas, vērtējot jau faktiskos pagātnes notikumus, būtu devuši vislabāko rezultātu. Pārlieku lielu risku koncentrāciju daudzos gadījumos aizliedz likums. Pat ja arī nebūtu šādu ierobežojumu, tā nav labākā ieguldījumu pārvaldītāju prakse, jo riski, lielāki vai mazāki, pastāv vienmēr.
Viens no galvenajiem mērķiem pārvaldītāja darbā ir izvērtēt riskus un uzņemties tos, kas ir adekvāti, bet neuzņemties tos, kur sagaidāmās peļņas un riska attiecība ir nelabvēlīga. Ja sagaidāmais rezultāts ir līdzvērtīgs, savukārt risks ir atšķirīgs, pārvaldītājs noteikti izvēlēsies to ieguldījuma veidu, kas ir ar mazāku risku.
Kādus informācijas avotus izmantoja savā darbā?
Ikdienā nākas sekot ļoti daudziem datu avotiem. Nav iedomājama darba diena bez informācijas no Reuters un Bloomberg sistēmām. Sekojam līdz norisēm gan vietējā, gan pasaules finanšu tirgos. Dalībai lielā finanšu grupā ir zināmas priekšrocības. Visai plaši izmantojam SEB grupas analītiskos resursus, pētījumus un apskatus. Izmantojam arī trešo pušu apkopto informāciju, lai iepazītos ar dažādiem, bieži pat radikāli atšķirīgiem viedokļiem. Sanāk tāda kā „zvejošana” milzīgā informācijas jūrā, un veiksmīgākais ir tas, kurš spēj izvilkt lielo lomu. Jāprot atšķirt būtisko no ikdienas „trokšņa” un izmantot šo informāciju, lai klienti pelnītu.
Dienas bizness, 26.07.2010, Žaneta Hāka
