Pēdējā laikā birža aktīvi iesaistījās trijās iedzīvotājiem un ekonomikai svarīgās diskusijās – par pensiju otrā līmeņa kapitālu, par kapitāla pieauguma nodokli un valsts ekonomikas izaugsmi ar kapitāla tirgus un biržas palīdzību. Uz jautājumiem atbild biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, valdes priekšsēdētājas vietnieks Indars Aščuks un valdes locekle Liene Dubava.

Daiga Auziņa-Melalksne

Daiga Auziņa-Melalksne

Liene Dubava

Liene Dubava

Indars Aščuks

Indars Aščuks

Kāpēc jūs interesē pensijas?

Daiga Auziņa-Melalksne: Pensiju lietas ietekmē katru iedzīvotāju. Birža publiski iebilda pret amatpersonu lēmumu samazināt uz otro pensiju līmeni novirzīto nodokļu daļu četras reizes – no 8% līdz 2%. Neatbalstām samazinājumu, uzskatām, ka iemaksu apmēram pensiju otrajā līmenī jābūt pietiekami lielam, lai cilvēks vecumdienās saņemtu pensiju ar kuru var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Pēc pensiju fondu pārvaldnieku aplēsēm, iemaksu samazinājuma dēļ iedzīvotāju pensija samazināsies par 40%. Tāpat cilvēkiem ir jārada drošība par pensiju kapitāla neaizskaramību. Pensija ir katram saprotama motivācija, kāpēc ir jāmaksā visi nodokļi. Jau pirms gada birža ierosināja pensiju otrā līmeņa kapitālu ļaut nodot mantojumā. Tagad es redzu, ka šī ideja ir sadzirdēta un to virza politiķi. Ceru, ka ne tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas.

Indars Aščuks: Situāciju var labot, pieņemot lēmumu par iemaksu pakāpenisku palielināšanu otrajā pensiju līmenī līdz savulaik jau izrēķinātajiem un ieplānotajiem 10%. Šī nauda turklāt palīdzēs attīstīt Latvijas ekonomiku: to ir iespējams izmantot uzņēmumu attīstīšanai. Vai būtu kas slikts, nelielu daļu no pensiju kapitāla ieguldīt mazos perspektīvos uzņēmumos ar riska kapitāla fondu starpniecību vai lielos un augošos uzņēmumos, piemēram, „Lattelecom”, „Latvenergo”? Pensiju fondi varētu iegādāties šo uzņēmumu akcijas. Rezultātā kapitālu var daudz mērķtiecīgāk un lielākā apmērā ieguldīt daudzsološos Latvijas uzņēmumos, nevis tikai citu valstu ekonomikā.

Kas traucē to darīt tagad?

Indars Aščuks: Latvijas ekonomikā ieguldītais pensiju kapitāla apmērs varētu būt vēl lielāks, ja pieaugtu ieguldāmo līdzekļu apmērs un tiktu veicinātas jaunas ieguldījumu iespējas. Nosakot kopīgus mērķus un pieturoties pie to īstenošanas, sadarbība starp valdību un pensiju pārvaldniekiem varētu būt vēl labāka.

Daiga Auziņa-Melalksne: Birža cenšas iekustināt procesu un sākt dialogu. Mums pēdējā laikā ir bijušas tikšanās ar premjeru, ekonomikas un finanšu ministriem un daudziem ekspertiem, kur mēs esam stāstījusi par citu valstu pieredzi un ieguvumiem, valstij aktīvāk attīstot kapitāla tirgu un atverot durvis finanšu investoriem.

Lūdzu, nosauciet šos ieguvumus...

Daiga Auziņa-Melalksne: Attīstot kapitāla tirgu un biržu, tiks piesaistīts finansējums Latvijas uzņēmumiem – jaunām darba vietām, konkurētspējai. Tas ienāks arī valsts budžetā. Iedzīvotājiem radīsies iespēja ieguldīt jaunos uzņēmumos, katrs var ieguldīt caur biržu, nav jābūt miljonāram. Tas cels valsts un katra iedzīvotāja labklājību.

Cilvēki līdz galam nesaprot kapitāla pieauguma nodokli…

Liene Dubava: Likums noteikti būtu jāpilnveido. Birža aktīvi sniedza priekšlikumus likumprojekta izstrādes gaitā, bet ne visi priekšlikumi guva Finanšu Ministrijas un Saeimas deputātu atbalstu. Tagad – pēc likuma pieņemšanas kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi esam norādījuši uz vairākiem jautājumiem, kuri būtu jāsakārto likumā. Būtisks jaunums ieguldītājiem ir prasība iesniegt mēneša vai ceturkšņa ienākuma deklarāciju. Tas uzliek nesamērīgu slogu nodokļa maksātājiem un attur cilvēkus no ieguldījumu veikšanas. Tāda prasība nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, un nav dzirdēts, ka tāda būtu kādā citā valstī. Lai nodrošinātu šī nodokļa iekasēšanu, manuprāt, būtu jānosaka vienreizēja deklarācijas iesniegšana, un tikai pie būtiskiem ienākumu apjomiem (piemēram, 5000 Ls lielas peļņas) varētu būt pienākums iesniegt deklarāciju biežāk nekā reizi gadā. Ar šādu priekšlikumu esam vērsušies jau atkārtoti Finanšu ministrijā. Tāpat no valsts administratīvo resursu viedokļa raugoties un pieņemot, ka iekasētās summas ir visai niecīgas, jāapsver vai ir efektīvi šādā veidā administrēt šo nodokli.

Vai ir vēl citas aktivitātes?

Daiga Auziņa-Melalksne: „NASDAQ OMX Riga” cieši sadarbojas ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un aktīvi atbalsta tās iniciatīvas veicināt labas pārvaldības praksi un sociāli atbildīgu rīcību uzņēmējdarbībā.

Ko tas nozīmē?

Maksāt nodokļus, ievērot likumus, labi izturēties pret darbiniekiem. Palātas mājaslapā (www.amcham.lv) var atrast deklarāciju, kur šie principi aprakstīti detalizēti.