Pastāv uzskats, ka visi mūsu sasniegumi vai neizdošanās sākas galvā. Tātad arī naudas un varas faili vispirms atveras prātā, tikai tad – taustāmā un baudāmā veidā. Formula ļoti vienkārša. Problēma tikai tā, ka cilvēka galvā riņķo tūkstošiem domu. Kā tās vadīt un kontrolēt, tas joprojām neizzināts cilvēces noslēpums. Saruna ar psihoterapeitu Juri Batņuu par naudu, varu un ar to saistītajiem mītiem.

Tautas atziņa vēsta, ka laime nav naudā, bet tās daudzumā. Par to varētu filozofēt līdz rītam. Tomēr nenoliedzami, ka nauda ir enerģija. Jo vairāk nopelnām, jo vairāk tērējam. Jo vairāk izdodam, jo vairāk iegūstam. Psihoterapeits Juris Batņa jau 20 gadus strādā ar klientiem, starp kuriem ir arī Latvijas bagātākie un ietekmīgākie cilvēki. Tādēļ profesionāļa skatījums uz šiem jautājumiem nav tikai teorētisks, bet lielā mērā arī balstīts uz ilggadējo prakses pieredzi. „Intervijā kādam amerikāņu naftas magnātam, kurš jau bija nopelnījis triljonu, tika uzdots jautājums: „Vai jums beidzot ir gana?” Viņš teica: „Ziniet, mazliet vēl pietrūkst…” Ko tas nozīmē? Principā te vairs nav runas par naudu, bet gan cilvēka iekšējo tukšuma izjūtu. Mēs zinām, kas ir ārējā pasaule, taču ne vienmēr ir skaidrs, par ko runā psihologi un psihoterapeiti, pieminot cilvēka iekšējo pasauli. Varētu teikt tā, ka agrīnās bērnības ārējā pasaule ir pieauguša cilvēka iekšējā pasaule. Bērnībā ir ļoti daudz vēlmju – gribas saldējumu, rotaļietas, meitenēm apģērbus utt. Tā kā bērnam nav savas naudas, visu laiku nākas kādam lūgt. Un tad ir divi varianti – ģimenes iespējas ļauj piepildīt bērna vēlmes, otrs – bērnam nemitīgi kaut kā ir trūcis. Kā redzam, daudzu miljonāru sākotnējais stāsts saistās ar nabadzīgu bērnību. Tādā veidā viņi ir risinājuši savas bērnības traumas – apgriežot tās otrādi.” Bet, atgriežoties pie amerikāņu bagātnieka, kam ar triljonu vēl nav gana, Juris Batņa min, ka tā ir visnotaļ tipiska aina – ārēji cilvēks atgādina veiksmes lutekli, kam, šķiet, nekā netrūkst, tomēr iekšējā apmierinājuma kā nav, tā nav. Psihoterapeits uzsver, ka būt veselam un laimīgam cilvēkam nozīmē būt līdzsvarā starp materiālo un garīgo. Mūsdienās, kad Rietumu pasaulē dominē viedokļu daudzveidība, saplūst dažādas kultūras, kad vecās vērtības jau ir nobrucinātas, bet jaunās vēl nav iesakņojušās, cilvēkiem nav uz ko balstīties. Un tad viņi rīkojas, savu kompleksu vadīti. Kāpēc publiski jāizrāda savs skapis un māja? Vienkārši tāpēc, ka iekšēji nav, ko rādīt.

Kādēļ miljonāri čurāja gultā?

Psihoterapeits izdala divu veidu tiekšanos pēc varas. Vienā gadījumā, vara nav pašmērķis, tas ir tikai veids kā realizēt kādu augstāku ideju. Otrs variants – vara ir kompleksu risināšanas paņēmiens. Tas arī lielākoties esot Latvijas vareno klupšanas akmens. „Par to varu droši teikt, jo pie manis kā psihoterapeita nākuši ļoti daudz ietekmīgu cilvēku no dažādām aprindām, tai skaitā no KLUBA miljonāru saraksta.” Bērns piedzimstot vēlas mīlēt un būt mīlēts. Diemžēl šodienas pasaulē dominējošā nav mīlestība, bet gan sacensības gars un cīņa par varu. „Tas, ko mums vecāki jau no bērnības iedveš – ja labāk mācīsies, iegūsi prestižāku darbu, saņemsi lielāku algu un līdz ar to automātiski labāk dzīvosi. Tika pētīti Hārvardas universitātes beidzēji. Varētu domāt – viņiem ir prestižākā izglītība pasaulē, visas iespējas būvēt spožu nākotni. Tomēr pētījumu rezultāti apliecināja, ka veiksmes faktora pamatā intelekta koeficients sasniedz tikai 20 procentus.” Tātad – tas vien, ka iegūts prestižs diploms, nebruģē ceļu uz turīgu, panākumiem bagātu nākotni. Kas attiecas uz varas posteņu sasniegšanu, tos iegūst cilvēki, kurus motivē iekšējs dzinējspēks. Labi, ja tā ir cēla ideja vai mērķis. Tomēr nereti runa ir par patoloģisku godkāri, kad karaļa tronis tiek iegūts, ejot pāri līķiem. „Zināma godkāre piemīt katram cilvēkam, bet, ja runājam par patoloģisku godkāri, ir kāds interesants pētījums. Freids savulaik aprakstīja piecas attīstības stadijas, bet viņa sekotāji tālāk izdalīja uretrālo attīstības stadiju. Ko tas nozīmē? Ir noteikts vecums, kad bērns apgūst tualetes kontroles iemaņas. Ir veikti tādi pētījumi, kuros noskaidrots, ka bērni, kas ilgi slapinājuši gultā un par to ļoti kaunināti, un līdz ar to agri pazemoti, pieaugušā vecumā bieži vien sasniedz augstas varas pozīcijas. Kā to skaidrot? Viņi ir darījuši visu, lai sasniegtu stāvokli, kad var pazemot citus vai vismaz būt drošā postenī, kur no ārpuses neviens vairs nevar atļauties pazemot,” skaidro speciālists. Šis piemērs, protams, nav attiecināms uz visu varas eliti. Iemesli, kādēļ cilvēks kā sadedzis tiecas sasniegt varas virsotnes, var būt ļoti dažādi un individuāli.

Domā kā bagātais

Ja tev ir problēmas ar finansēm, maini domāšanu! Uzsaukums, kas nāk no sapņu zemes Amerikas, kur ticība savai veiksmes zvaigznei tiek kultivēta kā makdonalda pārtika. Pēdējais globālais apvērsums – filma un grāmata The Secret, kas iedveš pārliecību: lai cik dramatiska būtu tava šodienas realitāte, visu var vērst par labu, ja vien mainīsi savu attieksmi. Vai tas izklausās pārāk elementāri, lai būtu patiesība? „Mūsdienu zinātne jau ir tik tālu attīstījusies, ka ar īpašas mašīnas palīdzību var nofiksēt domas sākumu un tās beigas. Pentagona zinātnieki jau strādā pie tā, lai varētu radīt domu lasāmo mašīnu. Pēc viena no šādiem domu pētījumiem tiek minēts, ka cilvēka galvā ir aptuveni 60 000 domu un ik sekundi izriet pa vienai domai. Taču problēma ir tāda, ka apzinātā prātā mūsu domu ir stipri mazāk – no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem. Racionālais, apzinātais prāts operē vien ar 2–3%. Pārējās domas riņķo automātiski. Protams, pamatā mūsu cietais disks veidojas agrīnā bērnībā. Gribam to atzīt vai ne, bet tā ir realitāte, ka lielākā daļa naudas pasaulē pieder ebrejiem. Arī Amerikas varenākie baņķieri nāk no ebreju dzimtām. Viņos jau no bērnības tiek trenēta tirgotāja domāšana, kas acīm redzami darbojas no paaudzes paaudzē.”

Psihoterapeits min vēl kādu pētījumu. Proti, esot pierādīts, ka 95% cilvēku domu ir tādas pašas, kādas tās bija vakar un aizvakar. Un vēl – no visām domām aptuveni 80% ir negatīvās domas. „Tas nāk no agrākajiem laikiem, kad izdzīvot varēja tikai tie, kas ātri uztvēra briesmu signālus. Tie, kas nebija pietiekami uzmanīgi, gāja bojā. Dabiskās atlases ceļā kā mantojums no mūsu tālajiem senčiem – mūsu domām piemīt negatīva nobīde. Cilvēks instinktīvi gatavojas ļaunākajam. Tāpēc arī briesmas tiek pārspīlētas un pārrunātas. To mēs redzam arī šodien, kad izskan dažādas pesimistiskas versijas – tūlīt valsts bankrotēs, Starptautiskais Valūtas fonds mūs nožmiegs utt. Ja esi iekšēji sakārtots un jūties labi, tad pareizi novirzītas domas tik tiešām var nest veiksmi un bagātību. Savukārt, ja iekšēji jūties slikti, tāda veiksmes programmēšana nedarbosies. Ir pamatīgi jāstrādā ar sevi, lai mainītu domāšanu,” skaidro speciālists.

Karaliskā vientulība
Jo lielākas spēles likmes, jo augstāks riska slieksnis. Pirms nozvanīja ekonomiskās krīzes zvans, biznesa cilvēki virzījās kā pa plānu ledu, zinot, ka lielākās zivis dzīvo dziļākajos ideāos. Un vienā brīdī ledus sakustējās. Tie, kuri pakļuva zem ūdens, tagad piedzīvo arī psiholoģiski smagu krīzi. Tā ir skaudrā zaudējuma apziņa, kas arī dažiem cienījamiem uzņēmējiem laupījusi vēlmi dzīvot. „Nesen medijos parādījās ziņa, ka viens no Vācijas bagātākajiem farmācijas tīkla īpašniekiem, kurš krīzes rezultātā zaudēja miljardiera statusu, izdarīja pašnāvību. Lai gan – viņam vēl bija palikuši 500 miljoni. Arī daudzi Krievijas miljonāri ir izdarījuši to pašu, un droši, ka arī Latvijā ir atrodami šādi piemēri. Ja cilvēks skaidri zina, kā naudu nopelnīt, viņš saprot – tā ir tikai nauda,” saka psihoterapeits. Tie, kuri līdz ar finansu zaudējumiem zaudē arī dzīves jēgu, iespējams, piedzīvojuši ilūziju sabrukumu, jo līdz šim skaistajās imitācijās varēja viegli aizmaldīties no sava patiesā es – apkārt daudz pseidopaziņu, dārgas gleznas, izsmalcināti vīni un skaistas sievietes. Kad dekorācijas sabrūk, šķiet, ka sabrukusi arī visa pasaule. Tad kāda velna pēc turpināt nožēlojamo eksistenci? Psihoterapeits uzsver: „Jebkura cilvēka pamatvērtība ir attiecības. Nenoliedzami – arī tiem, kuriem ir vara un nauda, tas tāpat ir svarīgi, arī tad, ja šķiet – tur no cilvēka nekas vairs nav palicis, arī sirdsapziņa sen jau apklususi. Un šaubos, vai tiem miljonāriem vecumdienās gribēsies atcerēties savus kuģus, jahtas un mājas. Viņi tāpat vēlēsies, lai blakus būtu mīlošs cilvēks.”