Kapitāla pieauguma nodoklis: jautājumi & atbildes Komentēt (16) Nosūtīt šo rakstu

Portāla naudaslietas.lv apkopotie biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu, aprēķināšanu, deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu.Saistību atruna: Šeit sniegtā informācija ir informatīva un portāla naudaslietas.lv veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par izdevumiem vai zaudējumiem, kuri var rasties, ja tā nesakritīs ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentas iestādes sniegto skaidrojumu.  Lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, iesakām konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā vai pie saviem nodokļu konsultantiem.

Sniegtā informācija attiecināma tikai uz gadījumiem, kad ienākumu gūst fiziska persona – Latvijas Republikas rezidents.

Nodokļa piemērošana

1. Kādi ir nodokļi par ienākumiem no kapitāla un kāda ir nodokļa likme?

Nodoklis ir jāmaksā par ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums kā arī ienākumiem no kapitāla pieauguma. (IINL 11..9 pants)

Nodokļa likme:

-         ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums – 10%
-         kapitāla pieaugumam – 15%

Kapitāla pieaugums ir kapitāla aktīvu (akciju, ieguldījumu fondu apliecību, parādzīmju u.c. finanšu instrumentu) pārdošanas un iegādes vērtības starpība.

Ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums ir procentu ienākumi (piem.: ienākumi no depozītiem, obligācijām), dividendes, ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas un ienākumi no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.

2. Vai nodoklis tiek aprēķināts no visas summas, kas ienāk manā kontā pēc pārdošanas?

Nē. Vienkāršojot – nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp vērtspapīru iegādi un pārdošanu.

Piem. Esmu iegādājies ieguldījumu fondu daļas par 200 latiem. Pēc laika tās esmu pārdevis par 250 latiem. Nodoklis 15% apmērā būs jāmaksā no gūtās peļņas, t.i. no 50 latiem.

3. Vai nodoklis tiek aprēķināts no visas depozīta summas?

Nē, nodoklis tiks iekasēts nevis no visas depozīta summas, bet tikai no gūtajiem peļņas procentiem.

Piem. Esmu noguldījis 500 latu lielu depozītu uz gadu ar likmi 5%. Nodoklis man būs jāmaksā tikai no procentu ienākumiem, t.i. no 25 latiem.

4. Pēc kādas likmes tiek aprēķināts nodoklis?

5. No kuriem finanšu instrumentiem gūtā peļņa netiek aplikta ar nodokli?

Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm. (IINL 9.6 pants)

6. Vai tas vien, ka privātpersona par saviem līdzekļiem pērk un pārdod vērtspapīrus, ir uzskatāms par saimniecisko darbību?

Fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Attiecīgi, ja persona, kura gūst ienākumu no kapitāla, nav reģistrējusi saimniecisko darbību, vai tā reģistrējusi saimniecisko darbību citā darbības jomā un nav uzrādījusi izdevumus, kas saistīti ar ienākuma no kapitāla gūšanu, kā saimnieciskās darbības izdevumus, tad minētais ienākums ir kvalificējams kā ienākums no kapitāla, kuram saskaņā ar likuma 15.panta 3.1 daļu tiek piemērota 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. (FM komentārs Dienas Biznesam)

7. Vai gadījumā, ja darījumus ar vērtspapīriem veic juridiska persona, uz to attiecas šajā likumā noteiktās prasības?

Nē, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās prasības attiecas tikai uz fiziskām personām.

8. Vai nodoklis ir attiecināms uz ieņēmumiem no valūtas darījumiem?

Jā, šis nodoklis attiecas arī uz ieņēmumiem no valūtas darījumiem. Ja ieguldītāja finanšu rezultāts veidojas no valūtas kursu svārstībām, šie darījumi tiek uzskatīti par citiem Likumā neminētajiem finanšu instrumentiem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta trešajai daļai. (FKTK)

Deklarācijas iesniegšana

9. Kuros gadījumos nodokli aprēķina un iekasē banka vai emitents?

Procentu ienākumiem no depozītiem un kontu atlikumiem, obligāciju kuponu maksājumiem, publisko akciju sabiedrību dividendēm jeb ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, nodokli ienākuma izmaksas brīdī ietur banka vai brokersabiedrība.

Šajos gadījumos deklarācija nav jāiesniedz (sk. tabulu).

10. Kuros gadījumos nodoklis ir jāaprēķina un jānomaksā pašam?

Ienākumus no darījumiem ar kapitāla aktīviem, tai skaitā – akcijām, ieguldījumu fondu apliecībām, parāda vērtspapīriem jeb kapitāla pieaugumu deklarē un nodokli maksā pati fiziskā persona, piemērojot likmi 15%. Nodoklis jāaprēķina nevis no visas darījuma summas, bet tikai no gūtās peļņas.

Šajos gadījumos deklarācija ir jāiesniedz (sk. tabulu).

11.[precizēts] Vai ir jāiesniedz deklarācija, ja pārskata periodā ir veikti darījumi, bet vispār nav gūta peļņa (darījumi ir nesuši zaudējumus)?

Gadījumos, kad nav gūts ienākums no kapitāla, t.i. nav gūta peļņa deklarācija nav jāiesniedz. Deklarācija ir jāiesniedz tikai tad, ja ir gūta peļņa no kapitāla pieauguma, skaitot kopā visus pārskata periodā veiktos darījumus.

Piem. Esmu pārdevis 100 viena ieguldījumu fonda apliecības un guvis 200 latu peļņu. Turpretī, šajā pašā periodā pārdodot cita fonda 100 daļas, esmu guvis 300 latu zaudējumus. Deklarācija man nav jāiesniedz.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.9 panta 9.daļa nosaka, ka gadījumā ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Detalizētāku informāciju par minētās likuma normas piemērošanu iespējams gūt vēršoties pie nodokļu konsultantiem vai Valsts ieņēmumu dienestā.

12. Cik bieži ir jāiesniedz deklarācija?

Ja gūtā peļņa no veiktajiem darījumiem mēnesī pārsniedz 500Ls, deklarācija jāiesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Ja ienākumi mēnesī ir līdz 500Ls, deklarācija jāiesniedz reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

13. Kur var atrast deklarācijas formu?

Deklarācija par ienākumu no kapitāla DK

14. Vai ir pieejamas instrukcijas deklarācijas aizpildīšanā?

Piemēri deklarācijas aizpildīšanā:

15. Kur ir jāiesniedz deklarācija?

Deklarācija ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

16. Vai deklarāciju var iesniegt elektroniski?

Jā, bet tad ir nepieciešams kļūt par Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju (EDS). Lai to izdarītu, ir jāaizpilda līgums un iesnieguma forma, kas jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē vai jāveic tiešsaistes reģistrācija EDS izmantojot a/s “Latvijas Pasta” izsniegto e-paraksta viedkarti.

Plašāka informācija par EDS

Nodokļa aprēķināšana

17. Pēc kādas metodes ir jāaprēķina gūtā peļņa?

Piem. Esmu iegādājies 100 viena uzņēmuma akcijas par cenu 4.70 LVL un vēlāk vēl 100 šī paša uzņēmuma akcijas par 4.10. Šogad es pārdodu 100 akcijas par 4.60 — vai man ir peļņa vai zaudējumi?

Gadījumā, kad maksātājs vairākos taksācijas periodos iegādājas viena emitenta akcijas, kuru vērtība ir mainīga iegādes brīdī, tad, atsavinot daļu no šīm akcijām tiek uzskatīts, ka atsavinātas tiek pirmās iegādātās akcijas. Aprēķinos tiek pielietota t.s. FIFO metode (First-in First-out, jeb „pirmais-iekšā pirmais-ārā”). Par iespēju pielietot citu metodi, t.s. vidējās vērtās cenas metodi jākonsultējas pie nodokļu konsultantiem vai Valsts ieņēmumu dienestā.

18. Ko darīt, ja mani darījumi ir veikti citā valūtā?

Šajā gadījumā ir jāaprēķina darījuma summa latos atbilstoši Latvijas Bankas valūtu kursam darījuma dienā. Latvijas Bankas vēsturiskos valūtas kursus var atrast šeit.

19. Kad man ir jāmaksā aprēķinātais nodoklis?

Nodoklis ir jāiemaksā budžetā (Valsts Kasē) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.

20. Uz kurieni ir jāpārskaita aprēķinātais nodoklis?

Saņēmējs: Valsts Kase
Reģ.nr.: 90000050138
Kods: TRELLV22
Konts: LV91TREL1060000110000

21. Vai es atgūšu pārmaksāto nodokli, ja kopējie darījumi taksācijas gadā ir nesuši zaudējumus?

Piem. Janvārī esmu guvis peļņu 150Ls, un nomaksājis kapitāla pieauguma nodokli pēc ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas. Turpretī maijā esmu cietis 200Ls zaudējumus, tātad taksācijas gadā peļņa nav bijusi.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.9 panta 9.daļa nosaka, ka gadījumā ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu.

Detalizētāku informāciju par minētās likuma normas piemērošanu iespējams gūt vēršoties pie nodokļu konsultantiem vai Valsts ieņēmumu dienestā.

22. Kas notiks, ja būšu pieļāvis kļūdu aprēķinos?

Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina neprecizitātes, VID izlabo pieļautās kļūdas un izlaboto deklarāciju kopā ar norādi par maksātāja pieļautajām kļūdām nosūtīs maksātājam. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu. Ja maksātājs kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, VID atmaksā pārmaksāto nodokļu summu maksātājam 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksātāja iesniegums. (IINL 23. pants)

23. Vai gūtās peļņas aprēķināšanā tiek ņemti vērā arī radušies izdevumi?

Attiecībā uz kapitāla pieaugumu, aprēķinot kapitāla aktīva iegādes vērtību, tajā iekļauj arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu (darījumu komisijas maksas, izdevumi par vērtspapīra iegādi un vērtspapīru konta uzturēšanu, e-Brokeris izmaksas).

Nosakot ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (depozīti, u.c.), netiek ņemta vērā jebkādas izmaksas, kas saistītas ar šī ienākuma gūšanu.

24. 11.9 panta 5. apakšpunkts paredz, ka Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei. Vai šim kredītam ir jābūt noformētam kā kredītam tieši konkrēto (pārdoto) akciju iegādei, vai arī par kredītu varētu atzīt, piemēram, patēriņa kredītu, kas attiecīgajai personai ir bijis akciju iegādes brīdī?

Ja persona, lai iegādātos finanšu instrumentus saņem aizdevumu un maksā procentu maksājumus un par šiem procentu maksājumiem vēlas samazināt ar IIN apliekamo ienākumu, kuru gūst no šo finanšu instrumentu realizācijas, tai jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāveic šo izdevumu uzskaite.

25. Kā aprēķināt gūto ienākumu no akciju pārdošanas, ja akcijas iegādātas par privatizācijas sertifikātiem?

Gadījumā, kad persona par privatizācijas sertifikātiem privatizācijas procesā izsolē iegādājusies akcijas, tad par šo akciju iegādes vērtību ir uzskatāma attiecīgā privatizācijas sertifikāta nominālvērtības attiecināmā daļa. (FM atbilde)

26. Kā deklarēt ienākumus no pārdotiem kapitāla aktīviem, kas iegūti mantojumā?

Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību.

27. Kas likuma izpratnē ir nepabeigtais darījums?

Piem. Vienā mēnesī esmu iegādājies 5000 akcijas, nākamajā 2000 akcijas esmu pārdevis. Vai tas ir pabeigtais vai nepabeigtais darījums?

Likumā ir minēts, ka maksātāja pienākums ir līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim ziņot VID par taksācijas gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar kapitāla aktīviem, ja taksācijas gadā ir īstenota vismaz viena no šā darījuma sastāvdaļām: līguma noslēgšanas diena, naudas vai avansa saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, un darījuma nosacījumu izpilde nenotiek vienā taksācijas periodā. (IINL 28. pants)

Tātad, par nepabeigtu darījumu uzskatāms darījums, kurš attiecīgajā periodā nav pabeigts – nav veikti galīgie norēķini vai līdzīgi. Savukārt akciju iegāde un pēc tam daļēja to pārdošana ir divi atsevišķi darījumi.

28. Deklarācijas formā ir tikai trīs rindiņas, bet man ir vairāk darījumu. Kā rīkoties?

Aizpildot deklarāciju, var brīvi pievienot papildus rindas.

Papildus informācija:

Ieteikumi un neskaidrības

Ar neskaidrībām, jautājumiem un ieteikumiem saistībā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu aicinam vērsties LR Finanšu ministrijā, kas ir atbildība par likuma izstrādi: kontaktinformācija

16 komentāri rakstam “Kapitāla pieauguma nodoklis: jautājumi & atbildes”

  1. Ansīts saka:

    Pag, kas tad tas?

    == citāta sākums ==
    Ja, veicot darījumus, ir gūta peļņa ar kaut viena emitenta vērtspapīriem, deklarācija ir jāiesniedz arī tajā gadījumā, ja vērtspapīru portfelis kopumā ir nesis zaudējumus.

    Piem. Esmu pārdevis 100 viena ieguldījumu fonda apliecības un guvis 200 latu peļņu. Turpretī, šajā pašā periodā pārdodot cita fonda 100 daļas, esmu guvis 300 latu zaudējumus. Deklarācija man ir jāsniedz par ceturkšņa laikā gūto 200 latu peļņu.
    == citāta beigas ==

    Vai tad visu laiku netika uzsvērts, ka mēneša/ceturkšņa zaudējumu gadījumā nekas nav jādeklarē? Ko tagad piedāvājat? Deklarēt to vienu vienīgi pozitīvo darījumu (pie summāriem zaudējumiem) un vēl maksāt nodokli?

    • Redakcija saka:

      Ļoti atvainojamies, šeit bija ieviesusies kļūda. Precizēta atbilde:

      Gadījumos, kad nav gūts ienākums no kapitāla, t.i. nav gūta peļņa deklarācija nav jāiesniedz. Deklarācija ir jāiesniedz tikai tad, ja ir gūta peļņa no kapitāla pieauguma, skaitot kopā visus pārskata periodā veiktos darījumus.

  2. arviserd saka:

    To Ansīts,
    Manuprāt, šajā gadījumā jādeklarē peļņa, taču nodokļa ailītē būs 0!
    300Ls zaudējumi –> -45Ls nodoklis
    200Ls peļņa –> 30Ls nodoklis
    ———————————
    kopā nodoklis = 0 ls

    Palabojiet kāds, ja kļūdos!

  3. Giga saka:

    Ko darīt gadījumos, kad dividendes izmaksā Lietuvas uzņēmums?
    15% nodokli noraksta Lietuvā un 10% noraksta Latvijas bankā, kas ir nepieciešams, lai atgriezt pārmaksātus nodokļus?

  4. Man saka:

    Giga, tirgo Latvija un problemas nebus :)

  5. Grieta saka:

    man gan šķiet, ka ar visām ES valstīm, Latvijai vajadzētu būt noslēgtam līgumam par dubulto nodokļu neaplikšanu, kas nozīmē, ka kaut kāda sistēma tur i, lai to naudu dabūtu apakaļ.
    es pati mēģināju zvanit uz VID bezmaksas informatīvo telefonu… tā kā Giga – tirgojies arī Lietuvā, bet – piezvani “Draugam” un pajautā, kā vari izkulties no šītās ķezas. :)

  6. mario saka:

    Cik liels nodoklis ir jāmaksā par foreksa darījumiem?

    Publiskā telpā ir trīs versijas:

    1.Nodoklis nav jāmaksā;
    2.Nodoklis 15%.
    3.Parex versija – nodoklis 26% ???

  7. Aldo saka:

    Piektdin saņēmu no Zviedrijas dividendes,zviedri paņēma 15% un latvieši vēl 10% nu pēc manām domām tā ir divkāršā nodokļu aplikšana un starpvalstu līgumi nedarbojās…Ko lai dara lai tā nebūtu?

  8. Rafi saka:

    Var taču atvērt kontu Zviedrijā un tur ieskaitīt dividendes – nodoklis zviedriem paliek + ieguvums vietējie pārskaitījumi pie darījumiem. Internetbanku variantos – bez problēmām. Grūtāk būs, ja eksotiskāki tirgi. Savukārt Latvijā, ja nu grib :) – var to visu ikgadējā deklarācijā ielikt.

  9. Ansīts saka:

    Dividendes no publiski kotētiem uzņēmumiem ieskaita VP kontam piesaistītajā kontā. Tur nekāda papildu konta vēršana nelīdzēs. Var izmantot plaši lietoto praksi: pārdot vp pāris dienas pirms x-date un tad pēc tam papīru atpirkt atpakaļ. Parasti komisijas šādam pasākumam sanāk mazākas kā nodoklī samaksātais

  10. miko saka:

    Tiešām, ko darīt, ja Nigērijā nodoklis 95% no dividendēm, Latvijā jāmaksā vēl 10% = 105% ???

    • Redakcija saka:

      “… likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka Latvijas nodokļu maksātājs Latvijā maksājamo nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar dokumentiem, ievērojot, ka šāds samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par attiecīgo ienākumu. Tātad, piemēram, ja ārvalstīs par procentu ienākumiem ir samaksāti 15%, bet Latvijā būtu jāmaksā 10%, uzrādot dokumentus, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstīs, Latvijā maksājamo nodokli varēs samazināt par ārvalstīs samaksāto nodokli, bet ne vairāk kā 10% apmērā, tātad šādā gadījumā Latvijā vairs nekas nebūtu jāmaksā. Bet gadījumā, ja ārvalstīs par procentu ienākumiem samaksāts nodoklis 5% apmērā, bet Latvijā šī likme ir 10%, uzrādot dokumentus, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstīs, Latvijā maksājamo nodokli varēs samazināt par ārvalstīs samaksātajiem 5%, līdz ar to Latvijā būs jāmaksā tikai atlikušie 5%.”

      Lasīt vairāk: Jurists atbild: nodokļi ieguldījumiem ārvalstīs
      http://www.naudaslietas.lv/2010/04/jurists-atbild-nodokli-ieguldijumiem-arvalstis

  11. Man saka:

    Ministru kabineta noteikumi Nr.1660

    Veidlapas DK aizpildīšanas kārtība

    9.2. I daļas 3.ailē “Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas” norāda līgumā noteikto kopējo darījuma summu

    9.4. I daļas 5.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi” norāda tikai tādus izdevumus, kuri ir saistīti ar konkrētā kapitāla aktīva iegādi vai vērtspapīru gadījumā – vērtspapīru konta uzturēšanu

    9.6. I daļas 7.ailē norāda:
    9.6.1. starpību starp ieņēmumiem no kapitāla aktīva atsavināšanas un izdevumiem, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, ja ieņēmumi no kapitāla aktīva tiek saņemti vienā taksācijas periodā

    Un te man liekas sakas neskaidribas. Kaa atnemot no kopējas darījuma summas tikai izdevumus par vērtspapīru konta uzturēšanu var dabut apliekamo ienakumu ?

  12. Man saka:

    Piemēri deklarācijas aizpildīšanā:

    •Piemērs 1 (SEB banka)
    •Piemērs 2 (LHV Banka)

    Kuru piemeru tomer vajag izmantot?

  13. Niks saka:

    Jā, tirdzniecība ar vērtspapīriem( akcijas) ir saimnieciskā darbība vai šī darbība (darījumi) ir apliekama ar PVN? Jā apliekami tad lūdzu peimēru? Pladies.

Komentē

Pirms komentēšanas lūdzam iepazīties ar portāla lietošanas noteikumiem