Atbild Māris Rambaks, LHV Bankas pārstāvniecības vadītājs Latvijā

Māris Rambaks, LHV Banka

Tirgus manipulācija ir mēģinājums mākslīgi ietekmēt akcijas cenas dinamiku. Teorētiski to iespējams panākt dažādos veidos, bet praktiski tirgus manipulatori visbiežāk centīsies maldināt pārējos tirgus dalībniekus, iesniedzot fiktīvus pirkšanas vai pārdošanas uzdevumus, lai panāktu sev vēlamu iznākumu. Taču tas nav nemaz tik vienkārši, kā izklausās.

Akciju tirdzniecība notiek regulētā tirgū. Tas nozīmē, ka tirgu, tirgus dalībniekus un tirdzniecību uzrauga birža – regulētā tirgus organizētājs. Tā kā praktiski visa tirdzniecība mūsdienās notiek elektroniski, manipulatoru centieni ir daudz vieglāk un ātrāk pamanāmi. Bet tas nenozīmē, ka no šādām darbībām esam pasargāti pavisam. Daudzos vidēja izmēra un aktivitātes tirgos šādas darbības varētu būt grūtāk pamanāmas nekā mazos tirgos.

Kā piemēru šeit varētu minēt Rīgas un Viļņas biržas. Skatoties pēc apgrozījuma un darījuma skaita, Rīga ir mazāks tirgus. Līdz ar to šeit manipulāciju mēģinājumu varētu būt vairāk, bet tie arī būs pamanāmāki. Piemēram, apskatot tirdzniecību ar Liepājas metalurga akcijām kādu laiku atpakaļ, varēja manīt, ka tirgū parādās uzdevumi par krietni atšķirīgām cenām, kas sniedzās no 1.25 līdz 1.75 LVL par akciju. Bija arī darījumi par šīm cenām, izraisot dienas cenas svārstības vairāku desmitu procentu ietvaros, tādējādi maldinot nepieredzējušos tirgus dalībniekus. Šādiem darījumiem vajadzētu būt pirmajai indikācijai, ka kaut kas nav īsti kārtībā.

Savukārt Viļņas tirgū manipulēt jau ir krietni grūtāk. Tur akcijas ir likvīdākas un tirgus dziļums (pirkšanas un pārdošanas uzdevumu skaits) lielāks. Līdz ar to nepieciešami krietni lielāki līdzekļi, lai ietekmētu akcijas cenu sev vēlamā virzienā. Vislabāk investori sevi no manipulatoriem var pasargāt zinot tirgus darbības principus. Piemēram, kā biržās notiek tirdzniecība, kā uzdevumi nonāk uzdevumu grāmatā, kādi ir iespējamie uzdevumu veidi, kas ir tirgus dalībnieki un tml. Ar visu šo informāciju var iepazīties biržu tirdzniecības nolikumos, kā arī konsultējoties ar savu banku vai brokeri.

Atbild Juris Jankovskis, Swedbank brokeris

Juris Jankovskis, Swedbank

Lai arī tirgus manipulācijas ir visai plaši aprakstītas Finanšu instrumentu tirgus likuma 88.pantā, tomēr investoram var  rasties dažādas interpretācijas attiecībā uz šo jautājumu, jo likumā minētais skaidrojums  ir visai vispārīgs

Tirgus manipulācijas var izpausties ļoti dažādi, tās primārais mērķis ir nevis konkrētā finanšu instrumenta iegāde vai pārdošana par vislabāko iespējamo cenu, bet gan kāds manipulatīvs mērķis, kā piemēram, finanšu instrumenta cenas būtisku izmaiņu panākšana, šķietamas apgrozības  radīšana, nepatiesa priekšstata radīšana par finanšu instrumenta pieprasījumu un piedāvājumu u.c. Šķietamas apgrozības radīšana rodas finanšu instrumenta darījuma rezultātā, kad abas darījumā iesaistītās pusēs ir viena un tā pati persona, vai arī saistītas personas, līdz ar to citiem tirgus dalībniekiem  var rasties maldīgs priekšstats par esošo tirgus situāciju un veiktajiem darījumiem tirgū. Šāds pārkāpums var rasties arī neapzināti un neuzmanības dēļ, piemēram, kad investoram tirgū ir iesniegti daudzi uzdevumi ar ilgāku derīguma termiņu. Pēc kāda laika, investoram mainot domas un iesniedzot pretēju uzdevumu, taču nepārliecinoties, ka iepriekš dotais uzdevums ir atcelts var sanākt, ka tiek nopirktas investora paša akcijas vai tiek pārdotas akcijas pašam sev.

Tā kā pašmāju tirgū daudzas akcijas ir nelikvīdas un nenotiek aktīva tirdzniecība ar tām, var rasties situācija, kad pat ar mazu darījuma apjomu var ļoti būtiski ietekmēt akcijas cenu. Šādu darījumu veikšana ar nolūku ietekmēt finanšu instrumenta tirgus cenu nav atļauta. Arī ļoti maza apjoma uzdevumu iesniegšana dažreiz var būt uz tirgus manipulācijas robežas, jo, ja investors iesniedz, piemēram, akciju uzdevumu par 3 akciju pirkšanu kur vienas akcijas cena ir 0.10 LVL, un tai pat laikā samaksā bankai minimālo pirkšanas komisiju 2LVL, tad var rasties visai pamatots jautājums – kāpēc investors tā dara un kāda ir viņa motivācija, jo ekonomiska pamatojuma šādam darījumam nav. Protams, ja investoram vērtspapīru kontā ir palikušas dažas akcijas un viņš tās vēlas pārdot, tad tā ir cita lieta. Uz tirgus manipulācijas robežas var būt citi ārpus ierastās tirgus prakses iesniegti uzdevumi vai veikti darījumi, kā piemēram, daudzu akciju pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar niecīgu daudzumu, nepārtraukta un gandrīz vienlaicīga uzdevumu  iesniegšana un atcelšana, akciju pirkšana un gandrīz tūlītēja pārdošana, ar to būtiski ietekmējot akcijas cenu gan vienā, gan otrā virzienā, gan arī citi gadījumi, kas var maldināt citus tirgus dalībniekus vai  traucēt normālu tirgus funkcionēšanu.

Tāpat nav atļauts plašsaziņas līdzekļos izplatīt informāciju, kas var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta cenu, pieprasījumu un piedāvājumu, piemēram, sniedzot nepatiesu informāciju par uzņēmuma finanšu rādītājiem vai kādiem notikumiem, kas var ietekmēt uzņēmuma akcijas cenu biržā.

Papildus informācija

Finanšu instrumentu tirgus likuma 88.pants, Tirgus manipulāciju aizliegums, nosaka, ka:

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem ir aizliegtas.
(2) Par negodīgiem uzskatāmi darījumi, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.
(3) Tirgus manipulācijas ir:
1) darījumu veikšana vai arī finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:
a) radīt finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta šķietamu apgrozību,
b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,
c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu,
d) būtiski traucēt finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;
2) tādas informācijas izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kura rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

www.likumi.lv