Roberts Idelsons, “Parex Asset Management” prezidents

Pēdējo reizi rakstīju par Latvijas pensiju sistēmas 2.līmeni tieši pirms gada. Atgādināšu, ka tas bija laiks, kad valsts samazināja iemaksas 2.pensiju līmenī no 8% līdz 2% no katra strādājošā bruto algas, un kad aktīvi tika diskutēts par Valsts Kases darbības atjaunošanu kā pensiju uzkrājumu pārvaldītājam.  Atgādināšu arī apstākļus, kas toreiz pastāvēja – pasaules finanšu krīzes dēļ daudzu 2.pensiju līmeņa pensiju plānu ienesīgums bija negatīvs, dažiem plāniem pat pārsniedzot 20% gadā. Valsts pamatbudžetā un sociālajā budžetā bija jāatrod līdzekļi, lai apmierinātu starptautisko kreditoru prasības un samazināt budžeta deficītu. Valsts Kasē bija ļoti maz naudas tekošu valsts maksājumu segšanai un, runājot Ministru prezidenta vārdiem, valstij „draudēja bankrots”.

Kopš tā brīža situācija gan Latvijā kopumā, gan 2.pensiju līmenī ir kardināli mainījusies. Pateicoties finanšu tirgus aktivitātes atjaunošanai, pensiju plānu ienesīgums pēdējā gadā bija ļoti labs – vairāki pensiju plāni nopelnīja vairāk par 10% gadā un atguvuši visus krīzes laikā ciestos zaudējumus (sk. informāciju: www.manapensija.lv). Tātad notika tieši tas, uz ko jau pirms gada norādīja gan pensiju līdzekļu pārvaldītāji, gan ekonomikā un finanšu tirgū kompetentie speciālisti.

Vēl viena pozitīva lieta ir tā, ka šobrīd pensiju plāni reāli piedalās Latvijas ekonomikas izaugsmi  stimulējušos pasākumos. Pateicoties likumdošanas grozījumiem, pensiju plāniem parādījās iespēja investēt riska kapitāla fondos, un pirmās tādas investīcijas jau ir veiktas ar Eiropas Investīciju Fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu dibinātajā BaltCap fondā. Šīs fonds nodrošinās pieeju akciju kapitālam vairākām perspektīvām Latvijas kompānijām.

Tomēr šīs pozitīvas tendences acīmredzot nav pietiekamas ne tikai lai politiķi runātu par iemaksu apjoma pakāpenisku palielināšanu no esošiem 2%, bet pat lai neparādītos priekšlikumi par „efektīvāku pensiju uzkrājumu izmantošanu”. Ciniski runājot tas ir saprotams, jo 2.pensiju līmenī šobrīd ir uzkrāti vairāk par 1 mlrd. EUR – Latvijai milzīga summa. Bet bez parastām idejām par tālāku iemaksu apjomu samazināšanu, nesen parādījās arī Tautas Partijas priekšlikums atjaunot Valsts Kases darbību 2.pensiju līmeņa pārvaldītāja statusā, kā arī atdot viņiem visu 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu, lai tie tiktu investēti Latvijas ekonomikā.

Šādas rīcības rezultātu prognozēt nav īpaši sarežģīti, ņemot vērā cik daudz līdzīgas programmas jau tika realizētas Latvijas vēsturē (sākot no G24 kredītiem un beidzot ar ES grantiem) – liela daļa šīs naudas tiks pazaudēta. Galvenais iemesls – bez privātā sektora iesaistes naudas pārvaldīšanas mehānismā, tās apsaimniekošanā zūd stimuls nodrošināt naudas īpašniekiem optimālu ienesīgumu un neuzņemties nevajadzīgus riskus. Katram pensiju sistēmas dalībniekam un sabiedrībai kopumā, valsts kā pensiju naudas pārvaldnieks (kurai institūcijai šī funkcija netiktu uzticēta) ir sliktākais, kas var notikt. Šī idejas realizācija neizbēgami novedīs pie 2.pensiju līmeņa faktiskas likvidēšanas, jo tajā vietā lai nauda tiktu reāli investēta, tā tiks faktiski aizdota dažādu projektu realizācijai, kā rezultātā mēs nonāksim līdz tai pašai situācijai, kas šobrīd ir 1.pensiju līmenī – it ka tajā joprojām ir simtiem miljonu latu lielie uzkrājumi, bet reāli visi šie uzkrājumi ir jau iztērēti un atspoguļojas ka valsts pamatbudžeta apņemšanas nākotnē šo naudu atgriezt. Lieki teikt, ka pie šī scenārija nauda nevis pelna ienesīgumu finanšu tirgos un jebkurā brīdī var tikt izmaksāta pensionāriem, bet pelna tikai tādu ienesīgumu, par kādu ierēdņi vienojas savā starpā, un var tikt izmaksāta tikai gadījumā, ja valsts budžets to var atļauties.

Ļoti ceru, ka Latvijas sabiedrība nepieļaus pensiju sistēmas 2.līmeņa, kas šobrīd ir vienīgais reālais Latvijas iedzīvotāju uzkrājums, iznīcināšanu.