Šobrīd vairākas bankas aktīvi atgādina klientiem par sevis pārvaldīto pensiju 2. plānu priekšrocībām. Lai gan VSAA uzturētā mājas lapa www.manapensija.lv piedāvā jebkuram pārskatāmi sekot līdz visu pensiju plānu darbībai, kā lai orientējas šajā informācijā? Kā atrast sev piemērotāko pensiju plānu attiecīgajā plānu kategorijā, pēc kādiem kritērijiem novērtēt pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku darbības rezultātus, kādām pazīmēm pievērst uzmanību izvēloties? Uz šiem jautājumiem lūdzām atbildes neatkarīgajam ekspertam Uldim Zelmenim un ekonomistei Anetei Pajustei.

Atbild ekonomiste Anete Pajuste:

Izvēloties pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku, manuprāt, ir svarīgi trīs faktori:

1. Pensiju pārvaldnieka kompetence (izglītība, pieredze).
2. Pensiju fonda stratēģija.

Piemēram, ja man ir 30 gadu, tad man izdevīgāk ir izvēlēties to pārvaldītāju, kurš visvairāk iegulda akcijās, jo ilgākā laika posmā akcijas sniedz vislielāko ienesīgumu. Tāpat svarīgi izvērtēt riska pakāpi – vai man ir pieņemams, ka kādā atsevišķā gadā mana pensiju fonda daļu vērtība, piemēram, var samazināties par 30%. Ja es zinu, ka tas man radīs stresu, labāk izvēlēties fondu, kas vairāk iegulda obligācijās un mazāk akcijās.

3. Papildus labumi, izmantojot konkrētā fondu pārvaldītāja bankas citus produktus.

Piemēram, iespējams, ka mana banka piedāvā man labāku hipotekārā kredīta procentu likmi, ja es izvēlos tās pensiju fondu. Tas var būt būtisks faktors izvēloties starp kompetences un stratēģijas ziņā līdzīgiem fondiem.

Atbild neatkarīgais eksperts Uldis Zelmenis:

Tā kā runa ir par 2. līmeņa pensiju plāniem, tad cilvēkiem tomēr svarīgākais būtu izvēlēties plānu kategoriju, un šeit laiks līdz pensionēšanās vecumam būtu viens no svarīgākajiem faktoriem.  Ja ir līdz pensionēšanās brīdim ir atlikuši vēl 15 gadi un vairāk, cilvēki var domāt par „aktīvajiem” plāniem. Vēlāk vajadzētu sākt samazināt risku un pārorientēties uz „sabalansētajiem” plāniem, bet pēdējos 5 gadus līdz pensionēšanās brīdim nevajadzētu riskēt un izvēlēties „konservatīvos” plānus.

Katrā kategorijā atsevišķi cilvēkiem vajadzētu pievērst uzmanību ilgtermiņa ienesīgumam un riskiem.  Skatoties uz internetā pieejamo informāciju lapā www.manapensija.lv, es personīgi skatos uz „ienesīgumu kopš darbības sākuma” un „ienesīgums pēdējos 3 gados”. Ar risku izvērtēšanu varētu būt sarežģītāk profesionālā ikdienā, bet, izmantojot praktisku pieeju, mums ir paveicies, jo nesen piedzīvojām lielu svārstību periodu finanšu tirgos. Tāpēc arī „ienesīgums pēdējos 2 gados” diezgan labi atspoguļo, cik labi pensiju plāns ir spējis pārdzīvot šo svārstīgo periodu, jo straujākais kritums riskantajos finanšu tirgos sākās 2008. gada septembrī. Pie riskiem es vēl apdomātu jautājumu par ieguldījumu portfeļa pārvaldnieka personību un pēdējo pieejamo informāciju par pensiju plāna lielākajiem ieguldījumiem.

Ja es skatos uz aktīvajiem plāniem, tad ar lielāko „ienesīgumu kopš darbības sākuma” atlasu Hipo Fondi IP „Safari”, Parex Aktīvais pensiju plāns, un NORVIK IPS plāns „Gauja”. Pēc kritērija „ienesīgums pēdējos 3 gados” atlasu Hipo Fondi IP „Rivjera”, Hipo Fondi IP „Safari” un NORVIK IPS plāns „Gauja”. Hipo Fondi IP „Safari” un NORVIK IPS plāns „Gauja” tika atlasīti pēc abiem ienesīguma kritērijiem, bet pagaidām redzeslokā arī paturu Parex Aktīvais pensiju plāns un Hipo Fondi IP „Rivjera”. Skatoties no risku viedokļa uz „ienesīgumu pēdējos 2 gados”, tad šeit izceļas Hipo Fondi IP „Rivjera” un IP „Safari”, kā arī NORVIK IPS plāns „Gauja” ar labākajiem ienesīgumiem šajā svārsīgaja periodā. Izskatās, ka NORVIK IPS plānu „Gauja” kopš darbības sākuma pārvalda viens un tas pats pārvaldnieks, bet Hipo Fondi plāniem pārvaldnieks ir mainījies. Skatoties uz lielākajiem šo plānu ieguldījumiem, tad jāsecina, ka labais ienesīgums tiek sasniegts ar lielu ieguldījumu īpatsvaru uz Latvijas, Baltijas un NVS emitentiem – galvenokārt Latvijas valsts un kredītiestādes, kā arī valūtas ekspozīciju latos, kur procentu likmes un riski pēdejos gados ir bijuši salīdzinoši augsti, bet depozītu uzskaites īpatnības grāmatvedībā var radīt mānīgu priekšstatu par vērtības svārstīgumu. Ja ieguldītāji vēlas samazināt riskus un vairāk diversificēt tos gan ģeogrāfiski, gan valūtas ziņā, tad, visticamāk, jāskatās un jāsamierinās ar mazāku ienesīgumu un, ļoti iespējams, lielāku svārstīgumu.