Pašlaik mūsu jaukajā valstī notiekošais, cilvēkiem kas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija daudzmaz saprātīgā vecumā, liek vilkt analoģijas ar šo mežonīgā kapitālisma plosīšanās laiku, ar visām no tā izrietošajām sekām. Šodien gan nerunāsim par visām tām negācijām un haosu, kas valdīja 90. gadu sākumā šaipus un viņpus robežai pie Zilupes. Tā vietā aplūkosim vienu no leģendārākajiem kapitālisma aizmetņiem Krievijā un ne tikai – Akciju Sabiedrību MMM, kas kļuva par vienu no leģendārākajām finansu piramīdām Pasaules vēsturē, kas arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir palikusi atmiņā ar uzbāzīgajām TV reklāmām un milzīgo skandālu, kas pavadīja tās sabrukumu. Uz tās fona mūsu vietējie trīs A izskatās pēc sīkiem žuļikiem.

Šī pēc Ponzi shēmas veidotā afēra tika izveidota 1989. gadā. Tās īpašnieki bija Sergejs (attēlā) un Vjačeslavs Mavrodi un Olga Meļņikova (nosaukums līdz ar to bija veidots no uzvārdu pirmajiem burtiem), lai gan pats S. Mavrodi apgalvoja, ka pārējie piesaistīti tikai reģistrācijas formalitātēm.


Sākumā firma nodarbojās ar datortehnikas importu (atcerieties kāda tā tolaik bija un cik fantastiskas summas maksāja), taču šo biznesu nenomaksātu nodokļu dēļ gandrīz likvidēja milicija. Pēc tam firma pārsviedās uz ASV akciju piedāvāšanu postpadomju pilsoņiem un privatizācijas sertifikātu spekulācijām, kas arī bija neveiksmīgas. Beigās izveicīgie darboņi atklāja „brīnumnūjiņu” kas bija īsti derīga kapitālisma nesamaitātā vidē – finansu shēmu, kas pazīstama kā Ponzi shēma, proti: investoriem tiek maksāts no citu investoru ieguldījumiem, nevis reālas peļņas. Lai to veiksmīgi izdarītu bija nepieciešams patstāvīgs naudas pieplūdums, kas tika panākts ar nereāliem procentu solījumiem un uzbāzīgu reklāmu. Sākot ar 1994. gada sākumu maisam gals bija vaļā.

MMM solīja ieguldītājiem 1000% peļņu gadā (hiperinflācijas apstākļos gan tas bija tuvāk realitātei, bet tik un tā neiespējami)un sāka agresīvu reklāmas kampaņu, ar kuru var konkurēt tikai priekšvēlēšanu laika politiskās reklāmas. Tā bija viena no pirmajām, kas postpadomju telpā izveda efektīvu mārketingu ar zīmoliem un efektīviem saukļiem, un TV reklāmu tēliem. Populārākais no tiem bija Ļoņa Golubkovs- parasts pilsonis, kuru gandrīz katrs varēja bez grūtībām asociēt ar sevi. Tāpat tika publiski izplatīta informācija par paredzamo uzņēmuma fantastisko peļņu. Galvenais rezultāts, kas tādā veidā tika panākts, bija reklāma „reklāma no mutes mutē,” kas kļuva gandrīz vai par vispārēju apsēstību. Aplūkosim kaut vai dažas no tām reklāmām (diemžēl tikai krieviski), kas tik primitīvā veidā, piekritīsiet, varēja nostrādāt tikai tolaik.

 

 

Lai vēl vairāk uzkacinātu publiku reklāmai tika piesaistīts arī tolaik vājprātā populārais latīņamerikāņu seriāls „Vienkārši Marija”. Laikam jau šis fakts vien liecina par zināmu izaugsmi kopš padomju laikiem.

Reklāmās redzamās MMM biļetes, kas pildīja uzņēmuma akciju lomu (akciju emitēšanu tik lielos apmēros šaubīgam uzņēmumam aizliedza finansu ministrija), bija faktiska surogātnauda, kuras vērtību pret rubli noteica pats izdevējs ar savām „peļņas prognozēm.”

Pusgadu ilgajā shēmas darbības laikā to cena izauga 127 reizes un tās iegādājās miljoniem cilvēku. MMM apgrozīja gandrīz trešdaļu no valsts budžeta un pats S. Mavrodi draudēja problēmu gadījumā sarīkot referendumu par neuzticību valdībai, kas varētu arī izdoties, ņemot vērā lielo popularitāti. 1994. gada vasarā valsts sāka pretkampaņu un cilvēki sāka masveidā pārdot biļetes, kādēļ 27. jūnijā pats S. Mavrodi samazināja to cenu 127 reizes līdz sākotnējam līmenim, tādējādi faktiski pārstartējot sistēmu (iedomājieties to naudas daudzumu ko tādējādi zaudēja cilvēki), taču sākās viss no gala, jo vientieši atkal stāvēja rindās pēc lētajām biļetēm. Taču labajiem laikiem bija pienācis gals. 1994. gada 3. augustā S. Mavrodi tika arestēts par nodokļu nemaksāšanu.

Reakcija bija zibenīga – tika arestēti visi firmas konti un skaidrā nauda, tās centrālo ēku līdz ar nodokļu inspekciju šturmēja OMON. Tur tika atrasti pierādījumi par nodokļu nemaksāšanu 49,9 miljardu rubļu apmērā. Pie tās sapulcējās daudzie „ieguldītāji” kas satrakojušies mēģināja ieņemt ēku un atgūt savus līdzekļus, protams, nesekmīgi. Sākās protesta akcijas, kurās pieprasīja nekavējoties atbrīvot S. Mavrodi. Pats arestētais atrada veidu, kā izvairīties no rūtainā iedeguma – viņš izvirzīja savu kandidatūru Valsts Domes vēlēšanām, un arī tika ievēlēts, līdz ar to iegūstot neaizskaramību. Nevienā no Domes sēdēm viņš tā arī neparādījās. Priekšvēlēšanu laikā elektorātam tika dalītas bezmaksas MMM biļetes, jo par spīti visam joprojām daudzi uzskatīja par vērtību.

Viss beidzās ar bankrota pasludināšanu 1997. gadā un kriminālvajāšanas atjaunošanu pret S. Mavrodi 1998. gadā. Esot jau vajāšanā viņš radīja jaunu shēmu, šoreiz internetā ar nosaukumu Stock Generation, kurā krāpa pārsvarā ārzemju „investorus,” taču to slēdza ASV tiesa. 2007. gadā viņš tika notiesāts ar 4 gadiem un 6 mēnešiem cietumā un 10 000 rubļu (!) naudassodu. Tā kā lielāko daļu laika viņš jau bija atsēdējis izmeklēšanas laikā, drīz vien viņš tika atbrīvots.  Kopā šajā shēmā iekrita 10 – 15 miljoni cilvēku, kas kopumā zaudēja 70 – 80 miljardus ASV dolāru. Apmēram 50 „investori” ir izdarījuši pašnāvības.

Un beigās par pašu galveno personu – Sergeju Mavrodi, kas bija visai dīvaina persona. Varētu iedomāties, ka šāda līmeņa darbonis 90. gadu Krievijā dzīvo villā ar armijas cienīgu apsardzi un braukā bruņumašīnā. Nekā tamlīdzīga – par spīti daudzu miljardu apgrozīšanai viņš dzīvoja savā sērijveida trīsistabu dzīvoklī, kas bija aprīkots tikai ar nepieciešamākajām mēbelēm, toties bija piebāzts ar grāmatām un katras istabas vidū bija milzīgs akvārijs. Aresta brīdī viņš atradās dzīvoklī kopā ar saviem diviem kaķiem un papagaili, un bija tērpies vienkāršā sporta tērpā. Pēc paša teiktā viņam nekas vairāk neesot bijis vajadzīgs.

Pārpublicēts ar atļauju, © Aivis Vanaģelis, www.citavesture.lv