Kā jau ziņojām, 2009. gada 28. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumu projektu „Noteikumi par iedzīvotāju deklarācijas par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību”. Līdz ar to esam soli tuvāk skaidrībai par jaunā kapitāla pieauguma nodokļa administrēšanu un piedāvājam iepazīties ar deklarācijas aizpildīšanu vienkāršāko scenāriju gadījumā.
Māris Rambaks, LHV Banka
Pašu deklarāciju var lejupielādēt šeit.
Aizpildīto parauga deklarāciju var lejupielādēt šeit.
Atgādinām, ka no jaunā likuma izriet sekojošas prasības:
– iesniegt deklarāciju līdz nākamā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas par iepriekšējo mēnesi (taksācijas periodu) bijuši virs 500 LVL
– iesniegt deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas par katru no iepriekšējiem trīs mēnešiem (taksācijas periodu) ir bijuši zem 500 LVL
No augstāk minētajām prasībām izriet divi bāzes scenāriji.
I
Pieņemsim, ka 2010. gada 12. janvārī fiksējam peļņu uz akciju pozīciju un ieņēmumi no darījuma pārsniedz 500 LVL. Norēķina datums darījumam ir 15. janvāris. Tā ir faktiskā ienākuma gūšanas diena, kas jāaizpilda deklarācijas pirmās daļas pirmajā ailē.
Ienākuma veids ir A – ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām, kas jāaizpilda deklarācijas pirmās daļas otrajā ailē.
Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas deklarācijas izpratnē ir summa, kas iegūta no akciju pārdošanas, neskaitot ar darījumu saistītās izmaksas (komisijas maksas, procenti par kredītu akciju iegādei, ikmēneša vērtspapīru uzglabāšanas izmaksas un tml.).
Pirms turpinām par ieņēmumu aili, vēlamies pievērst uzmanību dažām būtiskām lietām:
– Deklarācijā jāņem vērā norēķinu, nevis darījuma datums. Parasti norēķins darījumiem ar akcijām ir trešā darba diena pēc darījuma veikšanas (T+3). Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tā ir faktiskā diena, kad akcijas un nauda maina rokas. Piemēram, ja darījums tiek veikts 29. janvārī, tad norēķins tam būs 3. februāris un gūtais ienākums jau skaitīsies februāra ienākums.
– Ieņēmumu aprēķināšanā jāpieturas pie dažiem grāmatvedības principiem. Visi ieņēmumi jāaprēķina latos. Lai to izdarītu, jāņem Latvijas bankas noteiktais valūtas kurss norēķina datumā. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka valūtu kursu svārstības var ietekmēt ieņēmumus un izdevumus latos. Piemēram, ja peļņa no akciju pārdošanas ir $1500 un LVL/USD kurss akciju turēšanas laikā ir samazinājies no 0.50 LVL uz 0.45 LVL, tad nodokļu nolūkiem peļņa latos sanāks mazāka. Proti, izdevumi par akcijas iegādi tiks rēķināti ar kursu 0.50 LVL (par vienu dolāru maksājam vairāk), bet ieņēmumi no akcijas pārdošanu tiks rēķināti ar kursu 0.45 LVL (par vienu dolāru saņemam mazāk). Rezultātā sanāk, ka peļņa latos ir 675 LVL ($1500 x 0.45 LVL) iespējamo 750 LVL ($1500 x 0.50 LVL) vietā.
Svarīgākās ailes, kurām pievērst uzmanību realizētās peļņas/zaudējumu izdrukā:
Par augstāk minēto principu ievērošanu aprēķinā klientiem pašiem nav jāuztraucas, bet tos vajadzētu paturēt prātā, plānojot savas darbības akciju tirgos. Visus nepieciešamos aprēķinus LHV sistēma veic automātiski un tiklīdz būs pienākusi norēķina diena, klienti savā realizētās peļņas/zaudējumu atskaitē varēs redzēt tīro peļņu/zaudējumus latos par konkrēto darījumu vai vairākiem darījumiem noteiktā periodā.
Atgriežoties pie ieņēmuma no kapitāla aktīva atsavināšanas ailes deklarācijā, viens variants šeit ir norādīt tīro peļņu latos, no kuras jau ir atskaitītas darījumu komisijas maksas, bet nav atskaitītas izmaksas par vērtspapīru uzglabāšanu un tml. Šos izdevumus, tiktāl tie ir attiecināmi uz gūto ienākumu, var norādīt deklarācijas piektajā ailē „izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi”.
Nākamais solis ir aizpildīt septīto aili „apliekamais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas”, kurā ierakstam ieņēmumu un izdevumu starpību. Pieņemsim, ka citu izdevumu, izņemot komisijas maksas par darījumiem nav, un mūsu ienākums no pozīcijas slēgšanas 12. janvārī ar norēķinu 15. janvārī ir 550 LVL.
Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis sanāk 82.50 LVL (550 LVL x 15%). Šī ir summa, kas būs jāieskaita valsts budžetā.
II
Pieņemsim, ka ieņēmumi 2010. gada pirmajā ceturksnī (janvāris, februāris, marts) nevienā mēnesī nav pārsnieguši 500 LVL robežu. Līdz ar to deklarācija jāaizpilda par visiem trīs mēnešiem kopā un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 15. aprīlim. Vienīgā atšķirība ar iepriekšējo parauga deklarāciju ir tā, ka ienākuma gūšanas periods būs ceturknis, nevis mēnesis.
Ja taksācijas periodā ir realizēti tikai zaudējumi, deklarācija nav jāaizpilda. Savukārt, ja ir realizēta peļņa un zaudējumi, tad ieņēmumu aile attiecīgi samazinās par zaudējumu apjomu.
P A L D I E S ! ! !
Vai tad jādeklarē nav ienākumi (pelņa), nevis ieņēmumi?? Vai varētu lūdzu ielikt linku uz likuma gala versiju?
Likuma gala versija:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880
Neko nesapratu. Kas, man tiešām būs jāpilda tā murgainā forma, ja es pārdošu savas akcijas pat lētāk nekā iegādājos? B***!
trīs jautājumi:
1. tātad – ja es trīs mēnešus gūstu ienākumus 499 lati, man ir jāiesniedz tikai ceturksņa deklarācija, vai tā?
2. a ko darīt tad – ja vienā mēnesī zem 500, otrā virs 500, trešā – akal zem 500? nesanāk ne tāda klasiska cetursņa, ne mēneša deklarācija?
3. a tad ja esi sācis deklarēt katru mēnesi, vai tas nozīmē, ka jānes ikmēneša atskaite arī tad, ja darījumu vispār nav? kāpēc to jautāju – tāpēc, ka piemēram, pašnodarbinātām personām atskaites ir jānes arī tad, ja nekas nav noticis.
Atbildot uz M. jautājumu – nē, nav nekas jāaizpilda, ja nav gūta peļņa.
Atbildot uz pirmajiem diviem Grietas jautājumiem, manuprāt, atbildēt varēs tikai Finanšu ministrija, kas izstrādāja šos noteikumus. Savukārt par trešo esmu pārliecināts, ka nav nekādas ikmēneša atskaites, jo pagaidām ir tikai deklarācija, turklāt, tā nav jāaizpilda, ja nav bijuši darījumi, vai ieņēmumi bijuši negatīvi.
Šeit vēl rodas virkne citu jautājumu:
– Kā pareizi jāinterpretē ienākumi un ieņēmumi?
– Kāpēc runājot par peļņu likums nosaka, ka deklarācija ir ikmēneša vai ceturkšņa, bet runājot par zaudējumiem tiek runāts par taksācijas gadu?
No šiem jautājumiem, protams, izriet virkne citu jautājumu, bet pagaidām ieteiktu pārāk nesatraukties un gaidīt tālākās instrukcijas no Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Valsts ieņēmumu dienesta.
Jautājums:
Ja es 30. decembrī pārdevu pāris akcijas un guvu pāris latu peļņu – man jau šajā ceturksnī būs jāiesniedz deklarācija?
Es tā līdz galam nesapratu par norēķina un darījuma datumu – manā LHV konta jau nauda parādās uzreiz pēc darījuma un es manuprāt viņu jau varētu izskaitīt no konta un iztērēt jau tajā pašā 30. decembrī. Labi, saprotu, ka paši vērtspapīri fiziski tiek pārlikti pircēja kontā tikai pēc 3 dienām… Bet naudu es dabonu uzreiz. Tad ka tur sanāk?
Mazais Investors: iegūto naudu no pārdošanas nebūs iespējams izskaitīt no konta, kamēr nebūs veikts norēķins. Jā, kontā nauda parādīsies uzreiz un būs iespējams veikt nākamo darījumu, bet tā ir kā papildus iespēja, ko piedāvā LHV tirdzniecības sistēma. Citviet, kur vērtspapīru konts un norēķinu konts ir atsevišķi, var nākties gaidīt trīs un vairāk dienas, kamēr nauda parādīsies norēķinu kontā, pirms varēs veikt nākamo darījumu. Lai neapjuktu, LHV ir pieejami divi kontu pārskati: “pozīcijas vērtspapīros”, kas neņem vērā norēķinu un “konta stāvoklis”, kas ņem vērā norēķinu. Turklāt, visās konta izdrukās vienmēr būs redzams ne tikai darījuma, bet arī norēķina datums. Ja tagad atvērsi savu realizētās peļņas/zaudējumu atskaiti un ievadīsi laika posmu 2010-01-01 līdz 2010-01-05 pamanīsi, ka tavi 30. decembra darījumi ir pieskaitīti pie 2010. gada, jo norēķinu datums ir 2010. gadā un tā arī tam ir jābūt.
Ja ir runa par ienākumiem (gūto peļņu), nevis ieņēmumiem varbūt tad vajag precizēt tekstā sekojošo rindkopu un vārdus “ieņēmumi” nomainīt uz “ienākumi”
“Pieņemsim, ka 2010. gada 12. janvārī fiksējam peļņu uz akciju pozīciju un ieņēmumi no darījuma pārsniedz 500 LVL.”
Manuprāt, nomainot rindkopā “ieņēmumi” uz “ienākumi” neko nemainīs, jo šie abi jēdzieni pagaidām tāpat nav definēti. Tas nemainīs lietas būtību :-)
Cik var saprast samudžinātajā likumā, deklarācija ir jāsniedz tad, kad ir gūti ienākumi (kapitāla pieeaugums jeb peļņa). Skat zemāk divus punktus. Tas ir iemesls, kāpēc, manuprāt, vajadzētu izvairīties runāt par ieņēmumiem, jo tas vēl vairāk jauc galvu. Ieņēmumus bieži asociē ar naudas plūsmu.
11.9 pants. Ienākuma no kapitāla noteikšana
1. Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību, arī atlīdzības, kas saņemta atbilstoši likvidācijas kvotai Komerclikuma izpratnē, un attiecīgā ieguldījuma vērtības starpību.
19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība
5.3 Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.
pienemsim, 2009 gada es nopirku 100 LG akcijas par 4.70 LVL gabala un pec tam veel 100 LG akcijas par 4.10.. sogad es pardodu 100 akcijas par 4.60 — vai man ir pelna vai zaudejumi (VID izpratnee)
citiem vardiem: vai japielieto FIFO vai vai LIFO ??
Es teiktu FIFO, bet tas nekur nav precizēts.
Pirmkārt, liels paldies jums par skaidrošanā ieguldītajiem pūliņiem.
Otrkārt, ir radušies pāris jautājumi:
1)Vai kādam ir ideja par to, kā izmaksas par vērtspapīru uzglabāšanu varētu korektā veidā attiecināt uz konkrēto akciju pārdošanas darījumu? Piemēram, banka ik mēnesi atskaita 0,7 LVL par vērtspapīru konta uzturēšanu, taču šī summa ir kautkādā veidā jāsadala starp vairākām vērtspapīru kontā esošajām akcijām, jo bez pārdotajām akcijām tajā atrodas arī citas.
2)Vai deklarācija ir jāaizpilda, ja attiecīgajā pārskata periodā (mēnesī vai ceturksnī) ir darījumi gan ar zaudējumiem, gan peļņu, taču peļņa ir mazāka par zaudējumiem?
3)Ar darījumu saistītās izmaksas – % par kredītu akciju iegādei. Vai šim kredītam ir jābūt noformētam kā kredītam tieši konkrēto (pārdoto) akciju iegādei, vai arī par kredītu varētu atzīt, piemēram, patēriņa kredītu, kas attiecīgajai personai ir bijis akciju iegādes brīdī? Vai kredīta summas izlietojums akciju iegādei ir kā īpaši jāpierāda un vai to maz var izdarīt (nereti fiziskās personas akciju pirkuma darījumus veic no sava norēķinu konta, kurā piešķirtā kredīta līdzekļi nav atdalīti no, piemēram, algas)?
Pirmais un otrais jautājums vēl varētu būt noskaidrojams, bet par trešo – es šaubos, ka kādreiz tik sīki kaut kas būs atrunāts, vienalga kurā likumā. Realitāte ir tāda, ka nevar visus iespējamos gadījumus prognozēt. Manuprāt, šeit svarīgs ir tas moments, ka var iekļaut visus izdevumus, ciktāl tie saistīti ar kapitāla aktīva iegādi. Tātad, baidos, ka patēriņa kredīta procentus varēs attiecināt kā izdevumu, bet procenti par kredītplecu, kas izsniegts uz esošo akciju/akciju portfeļa pamata – noteikti. Tikai jautājums, kā piešķirt pareizo daļu, ja portfelī ir vairākas akcijas.
paldies Mari par skaidrojumiem!!!!!!!!!!
Tikai vel viena neliele neskaidriba – es fikseju pelnu ( ieskaitot tas +3 dienas, bet ta ir banku brivdiena Latvijas Banka, tad tas darijums janem pec ieprieksejas LB darba dienas kursu un otrs nedaudz komlicetaks- cik laika panem parregistret ligumu, kkontu etc uz juridisku personu- nu vismaz aptuveni
Gadījumā, ja trešā diena sanāk brīvdiena, pats norēķins pārceļās uz priekšu. Piemēram, ja darījums tika veikts 2009. gada 31. decembrī (ceturtdienā) un 1. janvāris (piektdiena) ir brīvdiena, kā arī 3. janvāris (sestdiena) un 4. janvāris (svētdiena) ir brīvdienas, tad norēķins tiks veikts 6. janvārī (trešdiena). Šeit sanāk, ka tā nav brīvdiena Latvijā, tāpēc jāpielieto 6. janvāra LB oficiālais kurss. Taču, ja būtu brīvdiena, tad jāņem būtu pēdējais LB kurss.
Vai kontu var tik vienkārši pārreģistrēt, nemācēšu teikt. Tur ir vairāki faktori, kas jāņem vērā. Tas var būt vienkārši un tas var būt arī sarežģīti.
Būtu labi, ja Māri varēti iefiltrēt VIDā par kapitāla pieauguma nodokļa galveno kūrētāju. Mana sūrā pieredze ar VID liek nedaudz apšaubīt Māra optimismu. It sevišķi, ka Valstij vajag naudu. Un vēl psiholoģiskais apstāklis, cilvēkiem, uz kuriem attieksies kapitāla pieauguma nodiklis sabiedrībā palīdzību labāk nemeklēt. Esam spekulanti visnegatīvākajā nozīmē. Mani māc bažas, ka tik vienkārši un smuki jau nu nevarēs izrēķināt no kopējiem ieguvumiem izdevumu daļu. To pielīdzinās saimnieciskajai darbībai. Bet ja negribi saimniecisko darbību, maksā neietverot izdevumus. Dievs dod (skan pesimistiski un nospiedoši), lai ļauj viena instrumenta zudumus summēt ar cita ieguvumiem. Bet cerība, kā saka kokonisti, mirst pēdējā.
Man viss ir skaidrs, es nopelnu 50 latus meenesii un decembrii nemaksaaju nevienam neko, tos 10% noziedoju ziedot.lv. par to jau arii kaut kaada atlaide man veel pienaakas man liekas.
bet kaads ir sods ja es nesamaksaaju tos nodokljus gada beigaas?
Jo vairāk lasu portālu, jo stingrāka pārliecība – esmu nonācis īstajā vietā.
Jātājums Mārim, vai visiem brokeriem darbojas T+3 princips?
Jo: “Quantities preceded by a “-” sign indicate sell transactions. Other transactions are purchases. The settlement date for stock transactions is trade date + 3 business days, except for transactions on XETRA, which settle on trade date + 2 business days. Option transactions settle on trade date + 1 business day”
Kopija ir no Interactivebrokers.com . Kas tas vel par XETRA? Un kapēc XETRA + 2 bussiness day?
Man tas sanāk diezgan būtiski!:)) Ja IB viss ir tāpat kā LHV, tad man jāiet nodoklis maksāt!:))
Iepriekš paldies!
Ups, vēlviens jautājums radās:
Lai veiktu nodokļu aprēķinu ievērojot T+3 principu, mums jāsāk ņemt vērā darījumi no 29.12.2009 vai 28.12.2009?
Iepriekš paldies!
Štrunts ar T+. Kapec tā nevarētu diena, kad nauda ienāk kontā?
Bet T+ jau būs diena, kad nauda reāli ienāks kontā.
Un biržām norēķinu datumi atšķirās. XETRA ir Vācijas birža. Tur ir T+2. Baltijā un ASV ir T+3. Atvasinātajiem vērtspapīriem ir T+1.
Māri, tad akcijām jāskaita darījumi no 28 vai 29 decembra?
FAZ un FAS arī skaitās “atvasinātie vērtspapīri”?
Ja nav bijušas brīvdienas, 28. decembra darījumiem pēc T+3 norēķina diena sanāk 31. decembris, bet 29. decembra darījumiem 1. janvāris. FAZ un FAS nav atvasinātie vērtspapīri un tiem norēķins ir tieši tāds pats kā akcijām – T+3.
Paldies Mārim par šo rakstu, un paldies par pacietību atbildot uz jautājumiem! Ļoti palīdzēja gatavojoties gājienam uz VID!
Vienmēr jau gadās visādi neskaidri sīkumi, LV 31. decembris brīvdiena, USA darbadiena, no tā arī jautājums par 28 vai 29 datumu!
Nu ko, nākošnedēļ dodamies uz VID!
grrrr…
Vēlētos uzzināt vai notiek kādas “konsultācijas” ar bankām no likumdevēju puses, lai esošo likumu padarītu daudzmaz saprotamāku un reālāk izpildāmu?!
Situācija sekojoša:
1. Janvāris. Kapitāla pieaugums lielāks par likumā noteikto ciparu. Godīgi deklarējos un maksāju IIN no KP par janvāri.
2. Februāris. Kapitāla pieaugums negatīvs, nedeklarēju neko.
3. Marts. Kapitāla pieaugums (arī atskaitot februāra zaudējumus) pozitīvs esmu gatavs iet deklarēties un maksāt nodokli. Taču šeit sākas, kur un kā, lai es atspoguļoju februāra zaudējumus? No situācijas izgājām sekojoši, ka aizpildīju deklarāciju tikai par martu, kurā uzrādīju kapitāla pieaugumu tikai par martu (bet kapitāla pieaugumu aprēķināju pēc “formulas” marts (plusi) mīnuss februāra (mīnusi)). Vai tā ir pareizi nezināja pat VID darbiniece! :( Pēc loģikas KP nodoklis aprēķināts pareizi, bet vai nodoklis pareizi aprēķināts pareizi no likuma puses?
Galvenā problēma, ka nekur un nekādā veidā nevar atspoguļot kāda atsevišķa mēneša zaudējumus! Un nevar (nav paredzēts) iesniegt deklarāciju par diviem mēnešiem (manā gadījumā februāri un martu), var iesniegt tikai par vienu mēnesi vai ceturksni! Ja būtu paredzēts, ka deklarāciju var iesniegt arī par diviem mēnešiem – neveidotos “idiotiskas” situācijas un visa tā padarīšana būtu daudz saprotamāka un vieglāka!
Visiem jau ir prieks maksāt nodokļus, tad lai FM mums nesabojā šo prieku ar saviem jokainajiem (neelastīgajiem) noteikumiem un veidlapām!:))))))))))))))))))))))))
Kādas nedēļas divas atpakaļ, sazinoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, mēginājumā noskaidrot dažādus ar kapitāla pieauguma nodokli saistītus jautājumus, man arī sniedza dažas atbildes, kas attiecās uz augstāk aprakstīto situāciju. Tomēr jāsaka, ka ir izskanējuši arī citi viedokļi.
Respektīvi, atbilde bija ļoti vienkārša – jādeklarē tikai peļņa, jo cik var saprast no likuma, gada beigās būšot vēl kāda deklarācija, kurā varēs uzrādīt arī zaudējumus. Pēc loģikas sanāk, ka valstij būtu jāatgriež pārmaksātais nodoklis, bet to neviens nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt.
Savukārt par to, ka vienā mēnesī peļņa, bet citā zaudējumi, it kā pareizi būtu deklarēt tikai peļņu un ja vienā mēnesī pārsniedz robežu, bet nākamajā nē un aiznākamajā ir atkal peļņa, bet zem robežas, tad esot jāsniedz gan deklarācija par to mēnesi, kurā pārsniegta robeža, gan par ceturksni, lai atspoguļotu to trešo mēnesi, taču neņemot vērā ne pirmo, kur peļņu jau nodeklarēja, ne otro, kur bija zaudējumi. Neloģiski. Sanāk iesniegt divas deklarācijas, kas pārklājās.
Es šeit tikai aprakstu to, kāda bija mana personīgā pieredze saņemot konsultāciju no Valsts ieņēmuma dienesta kapitāla pieauguma nodokļa jautājumos. Augstāk minēto nevar uzskatīt par manu vai LHV Bankas oficiālo viedokli.
Īpatnējā matemātika no valsts puses..
Piemērs:
Sākuma kapitāls Ls1000
Janvāris: peļņa 10%. Rezultātā Ls1100, nodoklī Ls10
Februāris: peļņa -20%. Rezultātā Ls880, nodoklī Ls0
Marts: peļņa 50%. Rezultātā Ls1320, nodoklī Ls44
Aprīlis: peļņa -40%. Rezultātā Ls792, nodoklī Ls0
Maijs: peļņa -10%. Rezultātā Ls713, nodoklī Ls0
Jūnijs: peļņa 30%. Rezultātā Ls927, nodoklī Ls21
Jūlijs: peļņa 50%. Rezultātā Ls1390, nodoklī Ls46
Augusts: peļņa -20%. Rezultātā Ls1112, nodoklī Ls0
Septembris: peļņa -30%. Rezultātā Ls779, nodoklī Ls0
Oktobris: peļņa 40%. Rezultātā Ls1090, nodoklī Ls31
Novembris: peļņa -10%. Rezultātā Ls981, nodoklī Ls0
Decembris: peļņa 2%. Rezultātā Ls1000, nodoklī Ls2
Kopsavilkums:
sākuma bilance Ls1000,
beigu bilance Ls1000,
Nodokļos nomaksāts Ls154
Skatoties no likuma puses, jā – samaksāts ir 10% no peļņas. Bet vai tiešām tas ir adekvāti, skatoties no beigu bilances? Protams, protams, tas piespiež strādāt ar peļņu, lai arī pašam vismaz kaut kas atlec. Bet reāli jau tā vienkārši ir valsts iedzīvošanās uz investoru rēķina.
Par patērēto laiku rakstot deklarācijas nemaz nav vērts pieminēt, lai gan tas arī kaut ko maksā.
Kaut viens likuma izstrādātājs un pieņēmējs spēj pamatot loģiku šim?
Palabojiet, ja kaut kur ielaidu kļūdu un šāda situācija realitātē nevar pastāvēt
Man līdzīgs jautājums bija:
Februārī deklarējos un maksāju nodokli, martā neko nedarīju, tikai bankas komisijas maksa ar mīnusa zīmi,
Aprīlī daudz darījumu ar fiksētiem kapitāla pieaugumiem.
Ko darīt ar marta komisijas maksu (doma tā pate par zaudējumu summēšanu ar kap. pieaugumu).
Man VID teica (tālr.1898): kad nākamo reizi deklarēšos, visus plusus, kas nepārklājas, varēs sasummēt ar visiem mīnusiem, kas nepārklājas, t.i. marta mīnusi plus aprīļa plusi, piemēram.
Aprīlī ceturkšņa deklarācija par gada pirmajiem 3 mēnešiem nav jāsniedz, ja deklarējos februārī.
Galu galā sevi jau nav jāapdala.
Nodoklis 15% nevis 10%.
Zaudējumus summē ar kapitāla pieaugumu. Tavā piemērā Tev jāaizpilda ceturkšņa deklarācijas, jo nevienu mēnesi nebija kap. pieaug virs 500,- LVL.
Gada beigās + summējas ar – un nodoklim kopsummā jābūt būtu 0 LVL.
Nav skaidrs, kas notiek, ja pirmos 3 ceturkšņo kopsummā ir kap. pieaugums, bet pēdējā gada ceturksnī baigais zāģis un gads beidzas ar mīnusiem.
Cik saprotu, gada deklarācijā savelk galus un VID jāatmaksā nodokļa pārmaksa.
Ja decembra zaudējumus nedeklarē, tad sanāk, ka tos vairs nekad atpakaļ nedabūn, jo iepriekšējā gada zaudējumus segt ar nākamā gada kap. pieaugumu LR dižā likumdošana nepieļauj.
Tieši šis likuma punkts Latviju būtiski atšķir no civilizētām valstīm. Turpinām dzīvot pēc džungļu likumiem.
mario, es tur daudz par tām “cita mēneša” komisijām neiespringu! t.i. darījumi tika vērti februārī, bet noslēgti martā! Iegādes komisijas automātiski pārcēlu uz martu (kad tika fiksēta peļņa), ja vajag varu viņiem iedot IB izdruku, lai buras paši!:)))))) mario, a Tev tās komisijas IB vai SEB bija? IB tās iegādes komisijas smuki uzrādas, tad, kad poza tiek aizvērta… nuja tapēc tanī jautājumā neiespringu:)
Bet izlasot Māra teikto – skumji paliek… :(( Lai “viņi” tvarsta nemaksātājus nevis gandē dzīvi tiem, kuri iet un godīgi deklarējas! Runa iet par to, ka pagaidām jāuzrāda tikai pozitīvais KP pieaugums un gada beigās varbūt būs kaut kāds pārrēķins!:(( Sanāk kaut kāds IIN no KP avansa maksājums… grrrr…
Manā gadījumā (februāris – marts) VID darbiniece bija noskaņota visnotaļ atsaucīgi un tapēc darījām tā, kā izdarījām – deklarējām starpību!
Bet tiešām tas ir murgs, kapēc nevar uztaisīt normālu likumu un normālus noteikumus, lai katram muļķim būtu skaidrs, kas un kā jāmaksā?:(( Lai nekas nebūtu “jāizdomā” un VIDam atliktu laiks tvarstīt nemaksātājus!!! :(
Februārī bija gan IB gan SEB.
IB darījumus aprēķināju 30 minūtēs, pie kam pirmās 20 minūtes sksatījos un pētīju (kā nekā pirmo reizi deklarējos).
SEB darījumus rēķināju 5 stundas!!!
Vakar sazvanījos ar Nasdaqomx Rīgas biržu. Sola jaunajā E-brokerī ieviest automātisku p/z aprēķinu. Ja tā, tad jau būtu o.k.
Nemeklēšu likuma pantu lai citātu pieliktu, pēc atmiņas. (ja es būtu kašķigs VID darbinieks):
1. Interpretācija: Ja vēlaties mīnusēt saistītos izdevumus (komisijas), tad iestājas situācija, ka saimnieciskā darbība, kā nekā vairāk par 3 darījumiem taksācijas periodā. Ja mazāk par trim, tad var mīnusēt arī saistītos izdevumus.
2. interpretācija: Saskaņā ar likumu, jādeklarē tikai peļņu nesoši darījumi, ja vēlaties sākt mīnusēt zaudējumus – saimnieciskā darbība, kā nekā vairāk par 3 darījumiem.
Mēģiniet apstrīdēt.
Zvanīju VID, tā nav kā Tu raksti.
Ar vērtspapīru iegādi saistītie izdevumi un zaudējumi tiek atņemti no kap.pieauguma. T.i. runa ir par izdevumiem, kas saistīti ar kap. iegādi.
Pretējā gadījumā neviens Biržās netirgosies vai arī dzīvesvietu deklarēs ārpus latvijas, Punktc