Kā jau ziņojām, 2009. gada 28. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumu projektu „Noteikumi par iedzīvotāju deklarācijas par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību”. Līdz ar to esam soli tuvāk skaidrībai par jaunā kapitāla pieauguma nodokļa administrēšanu un piedāvājam iepazīties ar deklarācijas aizpildīšanu vienkāršāko scenāriju gadījumā.

Māris Rambaks, LHV Banka

Pašu deklarāciju var lejupielādēt šeit.
Aizpildīto parauga deklarāciju var lejupielādēt šeit.

Atgādinām, ka no jaunā likuma izriet sekojošas prasības:

– iesniegt deklarāciju līdz nākamā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas par iepriekšējo mēnesi (taksācijas periodu) bijuši virs 500 LVL

– iesniegt deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas par katru no iepriekšējiem trīs mēnešiem (taksācijas periodu) ir bijuši zem 500 LVL

No augstāk minētajām prasībām izriet divi bāzes scenāriji.

I

Pieņemsim, ka 2010. gada 12. janvārī fiksējam peļņu uz akciju pozīciju un ieņēmumi no darījuma pārsniedz 500 LVL. Norēķina datums darījumam ir 15. janvāris. Tā ir faktiskā ienākuma gūšanas diena, kas jāaizpilda deklarācijas pirmās daļas pirmajā ailē.

Ienākuma veids ir A – ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām, kas jāaizpilda deklarācijas pirmās daļas otrajā ailē.

Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas deklarācijas izpratnē ir summa, kas iegūta no akciju pārdošanas, neskaitot ar darījumu saistītās izmaksas (komisijas maksas, procenti par kredītu akciju iegādei, ikmēneša vērtspapīru uzglabāšanas izmaksas un tml.).

Pirms turpinām par ieņēmumu aili, vēlamies pievērst uzmanību dažām būtiskām lietām:

– Deklarācijā jāņem vērā norēķinu, nevis darījuma datums. Parasti norēķins darījumiem ar akcijām ir trešā darba diena pēc darījuma veikšanas (T+3). Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tā ir faktiskā diena, kad akcijas un nauda maina rokas. Piemēram, ja darījums tiek veikts 29. janvārī, tad norēķins tam būs 3. februāris un gūtais ienākums jau skaitīsies februāra ienākums.

– Ieņēmumu aprēķināšanā jāpieturas pie dažiem grāmatvedības principiem. Visi ieņēmumi jāaprēķina latos. Lai to izdarītu, jāņem Latvijas bankas noteiktais valūtas kurss norēķina datumā. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka valūtu kursu svārstības var ietekmēt ieņēmumus un izdevumus latos. Piemēram, ja peļņa no akciju pārdošanas ir $1500 un LVL/USD kurss akciju turēšanas laikā ir samazinājies no 0.50 LVL uz 0.45 LVL, tad nodokļu nolūkiem peļņa latos sanāks mazāka. Proti, izdevumi par akcijas iegādi tiks rēķināti ar kursu 0.50 LVL (par vienu dolāru maksājam vairāk), bet ieņēmumi no akcijas pārdošanu tiks rēķināti ar kursu 0.45 LVL (par vienu dolāru saņemam mazāk). Rezultātā sanāk, ka peļņa latos ir 675 LVL ($1500 x 0.45 LVL) iespējamo 750 LVL ($1500 x 0.50 LVL) vietā.

Svarīgākās ailes, kurām pievērst uzmanību realizētās peļņas/zaudējumu izdrukā:

Par augstāk minēto principu ievērošanu aprēķinā klientiem pašiem nav jāuztraucas, bet tos vajadzētu paturēt prātā, plānojot savas darbības akciju tirgos. Visus nepieciešamos aprēķinus LHV sistēma veic automātiski un tiklīdz būs pienākusi norēķina diena, klienti savā realizētās peļņas/zaudējumu atskaitē varēs redzēt tīro peļņu/zaudējumus latos par konkrēto darījumu vai vairākiem darījumiem noteiktā periodā.

Atgriežoties pie ieņēmuma no kapitāla aktīva atsavināšanas ailes deklarācijā, viens variants šeit ir norādīt tīro peļņu latos, no kuras jau ir atskaitītas darījumu komisijas maksas, bet nav atskaitītas izmaksas par vērtspapīru uzglabāšanu un tml. Šos izdevumus, tiktāl tie ir attiecināmi uz gūto ienākumu, var norādīt deklarācijas piektajā ailē „izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi”.

Nākamais solis ir aizpildīt septīto aili „apliekamais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas”, kurā ierakstam ieņēmumu un izdevumu starpību. Pieņemsim, ka citu izdevumu, izņemot komisijas maksas par darījumiem nav, un mūsu ienākums no pozīcijas slēgšanas 12. janvārī ar norēķinu 15. janvārī ir 550 LVL.

Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis sanāk 82.50 LVL (550 LVL x 15%). Šī ir summa, kas būs jāieskaita valsts budžetā.

II

Pieņemsim, ka ieņēmumi 2010. gada pirmajā ceturksnī (janvāris, februāris, marts) nevienā mēnesī nav pārsnieguši 500 LVL robežu. Līdz ar to deklarācija jāaizpilda par visiem trīs mēnešiem kopā un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 15. aprīlim. Vienīgā atšķirība ar iepriekšējo parauga deklarāciju ir tā, ka ienākuma gūšanas periods būs ceturknis, nevis mēnesis.

Ja taksācijas periodā ir realizēti tikai zaudējumi, deklarācija nav jāaizpilda. Savukārt, ja ir realizēta peļņa un zaudējumi, tad ieņēmumu aile attiecīgi samazinās par zaudējumu apjomu.