Pēdējā laikā plašu uzmanību presē ir izpelnījies metālražošanas uzņēmums AS Liepājas Metalurgs. Komentē Nataļja Točelovska no SEB bankas un Sandis Kapitonovs no IPS Hipo Fondi.

Nataļja Točelovska, SEB bankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Sandis Kapitonovs, IPS “Hipo Fondi” līdzekļu pārvaldnieks
. .
Pēdējo sešu mēnešu laikā a/s Liepājas Metalurgs akciju cena birža ir bijusi svārstīga. Kā Jūs prognozētu akciju cenas attīstību turpmāko 3-6 mēnešu laikā, un kuri būs galvenie cenu ietekmējošie faktori? LME1R akcija ir salīdzinoši neaktīva, bet viena no investoru iecienītājām un investoru saprotamām akcijām. Tirgus dalībnieku aktivitāti ar to svārstās ap 1000 akciju dienā, toties vidēji reizi 2 mēnešos notiek  aktivitātes uzplaukums, kur dienā tiek notirgotās 17-30 tūkstošu akciju. Pēdējie no tiem bija  K.Lipmaņa iegādes 21., 22. un 23. decembrī, kuri momentāli pēdējas gada dienās veicināja investoru interesi par akcijām. Analizējot LME1R akcijas turpmāko kustību varētu prognozēt pozitīva trenda saglabāšanos, kur akcijas svārstības koridors ir 1.35-1.45 lati. Turpinoties optimismam akcijai ir visas iespējas sasniegt savu nozīmīgu pretestības līmeni pie 1.60 lata, kur svārstību koridorā 1.61-1.75 lati tā arī varētu stabilizēties. Manuprāt, visvairāk nākamajā pusgadā Liepājas Metalurga (LME) akcijas cenu ietekmēs kopējais noskaņojums fondu tirgos, ja tas paliks tik pat pozitīvs, kā līdz šim, tas labvēlīgi ietekmēs arī LME akciju cenu. Otrs svarīgākais faktors ir lielo akcionāru interese pirkt LME akcijas tirgū par mainīgām cenām, tas ir spēcīgs atbalsts cenai un nezūdošai interesei par to. Trešais faktors ir uzņēmuma darbības rezultāti 2009. gada pēdējā ceturksnī un 2010. gada sākumā.
. .
Esošais akcionārs un padomes loceklis Kirovs Lipmans turpina aktīvi iepirkt uzņēmuma akcijas. Ko tas nozīmē citiem investoriem? Tradicionāli lielo akcionāru vēlme iegādāties papildus akcijas signalizē par akciju pievilcīgumu, jo praksē lieliem akcionāriem ir pieejama plašāka informācija par uzņēmuma darbību. Ir jāatzīmē  kā šī ir jau kārtēja K.Lipmaņa akciju iegāde- arī 2008. gadā laikā K.Lipmanis bija iegādājis uzņēmuma akcijas. Gan 2008. gadā, gan 2009. gadā akciju iegādes cena svārstījās 1.10-1.15 latu apgabalā. Skatoties iegādātus akciju apjomus, diez vai tik lēni notiek stratēģiska akciju uzpirkšana, drīzāk var teikt, ka tiek uzturēta akciju cena. Tas ir spēcīgs faktors, kas liek uzņēmuma akcijai kāpt. Lielo akcionāru interese iegādāties papildus akcijas brīvajā tirgū norāda uz uzņēmuma perspektīvu nākotnē. Jāpiezīmē, ka trim lielākajiem akcionāriem kopā pieder aptuveni 89% akciju, tas nozīmē, ka uzņēmuma akcijas brīvajā apgrozījumā ir visai maz, tādējādi tā akcijas uzskatāmas par nelikvīdām, kur iespējamas krasas cenu svārstības gan uz augšu, gan uz leju.
. .
Valsts apstiprinājusi galvojumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma ražotņu modernizācijai. Kāda varētu būt aizņēmuma ietekme uz uzņēmuma darbību un 2010. gada finanšu rezultātiem? Valsts garantētam aizdevumam ir pozitīvi jāietekmē uzņēmuma attīstība, jo ražotnes modernizācija un krāšņu maiņa samazinās ražošanas pašizmaksas. Garantējot šo kredītu valsts kļūst par nopietnu uzņēmuma darbības dalībnieku un šeit ir svarīga sadarbība, kura izveidosies starp abām pusēm. Teorētiski valstij ka rūpīgam saimniekam ir jābūt ieinteresētai lai Liepājas metalurgs atdot šo aizņēmumu. Valsts atbalsts Liepājas Metalurgam kā savas nozares lielākajam spēlētājam Baltijas reģionā ir ļoti pozitīvs fakts. Melnās metalurģijas uzņēmuma modernizēšana un attīstīšana prasa milzīgus resursus, tādēļ šādām kompānijām nereti nākas prasīt valsts atbalstu, sevišķi šajos laikos kad kreditēšana ir stipri ierobežota. 2010. gadā šā aizdevuma ietekmi uz uzņēmuma rezultātiem, domāju, vēl nevarēs pamanīt, jo priekšā stāv ilgi modernizēšanas un celtniecības darbi.
. .
Ar kādiem riskiem uzņēmuma darbībā galvenokārt jārēķinās investoriem 2010. gadā? Uzņēmuma darbības riski- pasūtījuma apjomi pasaules saspringtas ekonomiskas situācijas kontekstā, realizācijas cenu un iegādāto izejvielu cenu sinhronizācija. Visvairāk raizes sagādā fakts par izejvielu/metāla cenu kāpumu pasaules biržās, kuras dzen augšā pasaules lielākā „fabrika” Ķīna. Tas var atstāt negatīvu ietekmi uz LME darbību 2010. gadā, jo preču noieta tirgi nav tik krasi atkopušies no krīzes, lai spētu samaksāt par resursu cenām, kas aug straujāk par uzņēmumu apgrozījumu. Preču cenu augšanu bremzē pārāk lielais pasaules ražošanas kapacitātes pārpalikums.