Naudaslietas.lv redakcija un eksperti atbild uz lasītāju iesūtītājiem jautājumiem.

Lasītājs jautā: Ko nozīmē darījuma veids “STND” un ko “AUTO”? Paldies!

Atbild portāla redakcija:

AUTO nozīmē, ka darījums ir izpildīts automātiski – biržas elektroniskajā tirdzniecības sistēmā savietojot atbilstīgus pirkšanas un pārdošanas uzdevumus.

STND nozīmē, ka tas ir bijis Tiešais darījums, ko nepastarpināti, savā starpā sazinoties un vienojoties, ir noslēgušas 2 brokeri atbilstoši vispārējām biržas prasībām attiecībā uz darījuma cenu, darījuma laiku un norēķiniem. Pēc noslēgšanas darījums ir ticis reportēts biržai – tāpēc tas parādās pie veiktajiem darījumiem, bet ar atzīmi STND. Visi darījumu veidi aprakstīti arī biržas tirdzniecības nolikumā

Lasītājs jautā: Ko nozīmē vērtspapīru reitings un kāda ir to loma investīciju procesā? Kur vislabāk meklēt atbildes uz šādiem jautājumiem?

Atbild Jekaterina Komkova, Swedbank Vecākā finanšu produktu pārdošanas speciāliste:

Vērtspapīru reitings pēc būtības ir emitenta maksātspējas novērtējums. Pasaulē visvairāk atzīti ir S&P, Moody’s un Fitch profesionālo reitingu aģentūru veiktie vērtējumi. Ar kredītreitingu piešķiršanas metodoloģiju ir iespējams iepazīties attiecīgu aģentūru mājas lapās (www.standardandpoors.com , www.moodys.com un www.fitchratings.com ).

Vērtspapīru kredītreitingus izmanto plašs ieguldītāju loks, tajā skaitā, piemēram, fondu pārvaldnieki. Ierobežojumi, kas balstās uz kredītreitingiem, bieži ir ietverti ieguldījumu politikās, kā arī parāda vērtspapīru emisijas prospektos.

Ja visi pārējie nosacījumi ir vienādi, jo lielāka ir emitenta spēja atmaksāt saistības, jo mazāks ir risks, ieguldot šā emitenta parāda vērtspapīros, jo augstāks ir parāda vērtspapīru reitings. Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka kredītreitings ir tikai subjektīvs viedoklis, nevis “absolūtā patiesība”. Tā, piemēram, Lehman Brothers reitings pirms bankrota pēc vairāku aģentūru novērtējuma ir bijis diezgan augstā līmenī. Minētajā, kā arī virknē citu gadījumu, kredītreitingu aģentūras tika kritizētas par savu nespēju savlaicīgi paredzēt/novērtēt emitentu maksātspēju.

Lasītājs jautā: Sveiki. Vai aprēķinot EPS jāņem vērā ir pelņa vai bruto pelņa? Un vai jāņem vērā obligāti pēdējā gada pārskats vai arī var pēdējā perioda, piem. ceturkšņa? Paldies.

Atbild portāla redakcija:

Jāņem vērā t.s. neto peļņa – peļņa pēc nodokļiem. Katrs var droši pats izvēlēties kāds periods šķiet atbilstošāks – ir investori un analītiķi, kas izvēlas pēdējo 12 mēnešu peļņu, savukārt citi mēģina skatīties uz priekšu uz izvēlas aprēķinā lietot gada prognozēto peļņu.

Vairāk par šo tēmu: /2009/05/akciju-salidzinosa-novertesana/

Lasītājs jautā: Kas ir akciju “tirgus dziļums”? Un pēc kādiem principiem notiek akciju tirdzniecība pēc “limita cenas”?

Atbild Sandis Kapitonovs, Hipotēku bankas aktīvu pārvaldnieks:

Par akciju tirgus dziļumu sauc visus tos pirkšanas un pārdošanas uzdevumus kas ir ievietoti kādam noteiktam vērtspapīram konkrētajā tirdzniecības vietā (biržā) un ir reāli izpildāmi. Jo lielāks ir tirgus dziļums jo akciju var uzskatīt par likvīdāku, ko ir vieglāk nopirkt un pārdot. Labs piemērs Igaunijas kompānija Arco, kur ir daudz uzdevumu (skat.  attēls) Tā pat jāatzīmē, ka likvīdam vērtspapīram ar lielu tirgus dziļumu visbiežāk ir minimāla pirkšanas/pārdošanas cenas starpība (spread).

Liekot biržā uzdevumu ir divas pamat izvēles: 1)liktu uzdevumu pa „tirgus cenu”, kas nozīmē tūlītēju uzdevuma izpildi par labākajām pieejamām cenām, piemēram, pirkt 500 Latvijas kuģniecības akcijas par labāko iespējamo tirgus cenu; 2) „limita cena”, kas nozīmē ievietot biržā uzdevumu par kādu noteiktu cenu, piemēram, pirkt 500 Latvijas kuģniecības akcijas par 0.52 latiem.

Redakcijas piezīme: Tāpat ar pārdošanu. Tas nozīmē, ka var uzlikt uzdevumu un doties ceļojumā. Ja kāds būs gatavs jums pārdot vai nopirkt par jūsu noteikto cenu, uzdevums automātiski tiks izpildīts.

Lasītājs jautā: Labdien! 1996. gadā piedalījos Valmieras stikla šķiedra privatizācijā – aizpildīju pieteikumu un Krājbankas sertifikātu kontā tika bloķēti sertifikāti. Vairāk par šo lietu neesmu interesējies. Kā es varu nosakaidrot, vai es esmu iegādājies akcijas vai nē, kas noticis ar bloķētiem sertifikātiem?

Atbild portāla redakcija:

Procedūra ir sekojoša un aprakstīta /biezak-uzdotie-jautajumi/#answer_57

Esmu savulaik iegādājies akcijas par privatizācijas sertifikātiem. Kur viņas ir? Ko man tagad darīt?

Ja persona zina, ka tai pieder akcijas, bet kopš iegādes brīža ar tām nekas nav darīts un tās nav pārvestas uz vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā, tad tās joprojām glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnējā reģistrā. Šajā gadījumā īpašnieks var uzreiz uzsākt dereģistrācijas procedūru – doties uz banku vai brokeru sabiedrību, atvērt vērtspapīru kontu un iesniegt dereģistrācijas uzdevumu. Akcijas tiks ieskaitītas kontā un īpašnieks varēs ar tām brīvi rīkoties.

Ja īpašnieks vēlas iepriekš noskaidrot informāciju par sev piederošajām akcijām, tam ar personu apliecinošu dokumentu jādodas uz LCD , kur būs iespējams uzzināt, kādas un cik akcijas viņam pieder un vai par šīm akcijām ir uzkrājušās dividendes. Ja īpašnieks arī turpmāk nevēlas ar savām akcijām neko darīt, tad viņam uz LCD nav jānāk.

Iespējams, ka personai ir saglabājusies „Latvijas Krājbankas” vai „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” deviņdesmitajos gados izsniegtā „Izziņa par apmaksātajām akcijām” („zaļā lapa”). Šī izziņa ir informatīva rakstura dokuments, kas apliecina akciju iegādi privatizācijas procesā, nevis īpašuma tiesību apliecinājums.

Latvijas Centrālais depozitārijs

Lasītājs jautā: Vai dividendes komercsabiedrības dalībniekam var izmaksāt skaidrā naudā?

Atbild portāla redakcija: Ja ir runa par biržā kotētām akcijām (akcijām, kas atrodas publiskā apgrozībā), tad dividendes tiek izmaksātas Latvijas Centrālajā depozitārija noteiktajā kārtībā – pārskaitot naudu depozitārija dalībniekam (bankai), kura tās tālāk ieskaita akciju īpašnieku kontos.