Biržas pārstāvjiem tiekoties ar Māri Derumu (par Māri lasiet arī investora portretu galerijā), Māris teica, ka biržai kaut kas jādara, lai risinātu sasāpējušo jautājumu – ieviestu lielāku skaidrību, vai un kādos gadījumos ir jāmaksā nodokļi no darījumiem ar vērtspapīriem, fondu daļām utt.  Mārim atbildējām, ka birža noteikti atbalsta lielāku skaidrību un ir noformulējusi nostāju un savus priekšlikumus iesniegusi Finanšu ministrijai, kas strādā pie likuma jaunās redakcijas. Tāpat birža ir gatava turpināt darbu Finanšu ministrijas attiecīgajā darba grupā, kad darbagrupa tiks iepazīstināta ar likumprojekta jauno variantu. Mārim likās, ka tas ir par maz. Birža aicināja Māri noformulēt savu viedokli rakstiski. Te  tas ir.

Māris Derums, investors

Viedoklis par kapitāla pieauguma nodokli


Mēs, foruma www.wallstreet.lv dalībnieki un investori esam pārliecināti, ka Kapitāla pieauguma nodokļa izstrādāšanas darba grupai un iespējams pat arī Rīgas fondu biržas darbiniekiem nav ne mazākās jausmas par investīciju darbību, raugoties no investoru puses, un pastāvošiem riskiem, ar kuriem ir jāsaskaras gan lieliem, gan maziem investoriem, investējot akcijās. Tādēļ ceram, ka šī publikācija viesīs kaut nelielu skaidrību.

(redakcijas piezīme: NASDAQ OMX Riga arī ir viens no www.wallstreet.lv reģistrētajiem dalībniekiem, bet nepiekrīt izteikumam, ka biržas darbiniekiem nebūtu ne mazākās jausmas par investīciju darbību:) Vēl gribam piebilst, ka biržas viedoklis par kapitāla pieauguma nodokli ir izteikts Finanšu ministrijai jau pavasarī un pieejams šeit.)

Kāpēc investēšana nav tas pats, kas komercdarbība

Nevienā pasaules valstī ieņēmumu dienesti nedrīkst atļauties vērsties pret investoriem, pamatojoties uz darījumu biežumu un kapitāla apgrozījuma lielumu. Gan fiziskām, gan juridiskām personām pastāv izvēles brīvība, kur ieguldīt savu kapitālu (brīvos līdzekļus): – ieguldīt investīciju fondos, depozītos vai akcijās. Akciju turētājiem vēlams katru dienu sekot līdzi akciju cenām un nepieciešamības gadījumā akciju cenām krītot, maksimāli jāaizsargā savs ieguldītais kapitāls no tālākiem tā zaudējumiem. Akciju cenas (arī citu finanšu instrumentu cenas) svārstās, izejot no finanšu informācijas plūsmas intensitātes un dažādu investoru emocionālā noskaņojuma, vērtspapīru cenas pat vienas stundas laikā var ļoti strauji mainīties. Akcijas cenas izmaiņas un virzību pat vienu sekundi uz priekšu nav iespējams prognozēt. Vienā darījumā investors var gūt peļņu, vairākos nākamajos darījumos viņš var ciest nopietnus zaudējumus, kas vairākkārtīgi var pārsniegt iepriekš gūto peļņu. Jebkuram investoram, arī pieredzējušam, ir tieksme mēģināt atgūt zaudējumus. Līdz ar to darījumi var notikt samērā bieži. Rezultātā viena investora apgrozījums īsā laikā, piemēram, mēnesī, var būt ļoti liels, izteikts pat simts tūkstošos latu, bet reāla peļņa var būt ļoti niecīga. Gan peļņas, gan zaudējumu gadījumā katrs investors brokeru sabiedrībai vai vērtspapīru turētājbankai maksā visai ievērojamas komisijas maksas, kuras arī obligāti jāatskaita no gūtās peļņas, ja tomēr tāda rodas. Cita daļa no šīs komisijas maksas nonāk bankas bilancē un attiecīgi tiek nomaksāti bankas kā uzņēmuma ienākumu nodoklis.

Ja kādas valsts ieņēmumu dienests, vadoties no investoru darījumu biežuma un apgrozījuma apjoma, mēģinātu interpretēt uzņēmējdarbību, tad tiešā veidā tiktu apdraudēta investoru kapitāla (personīgā īpašuma) drošība. Baidoties veikt biežus darījumus, ļoti īsā laikā pie īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem investori var zaudēt 20% līdz pat 95% no sava kapitāla. Reizēm jāpaiet vairākiem gadiem, lai akciju cenas uzkāptu atpakaļ. Tādējādi investoru nauda var tikt iesaldēta uz ilgu laiku. Dažos gadījumos atsevišķu uzņēmumu akciju cenas tā arī nekad vairs neuzkāpj atpakaļ.

Pavērojot bezmaksas akciju cenu grafikus www.prophet.net , (akciju cenas atpaliek no reālā laika par 15 minūtēm, ja reģistrējas kā „Basic member”) ,  vai http://www.google.com/finance?q=NYSE%3AUYG (akciju, investīciju fondu cenas reālā laikā)  redzams, ka pie straujām akciju cenu svārstībām, apgrozījuma apjoms būtiski pieaug, jo investori nāk uz biržu pelnīt naudu jeb audzēt savu kapitālu.

Ja Latvijas VID aprēķinot nodokļus, mēģina pasniegt naudas pelnīšanu biržā kā uzņēmējdarbību, tad sanāk, ka „Brīnumzemes Latvijas” mazie investori biržā naudu drīkst tikai zaudēt. Pretējā gadījumā pret viņiem vērsīsies visvarenais Latvijas valsts ieņēmumu dienests, iekasējot ienākumu nodokli.

Cik zināms, biržā mēdz piepelnīties studenti, pensionāri, bezdarbnieki, u.c. cilvēki, kuriem ir zināmas iemaņas, pieredze un naudas uzkrājumi (vecāku dota nauda). Vai šiem cilvēkiem viena mēneša laikā būtu jāreģistrē uzņēmējdarbība un jānolīgst grāmatveži? Vai bez biržā eksistējošiem kapitāla zaudēšanas riskiem jārada vēl papildus izdevumi un nepatikšanas?

Ja tiktu nolīgti dārgi advokāti, protams, Latvijas VID, tiesā zaudētu un vēl dabūtu segt tiesas izdevumus un atlīdzināt morālo kaitējumu. Vai tas visiem mazajiem investoriem būtu pa kabatai? Vai šādi precedenti un iespējamās tiesvedības pret Latvijas valsti vispār būtu nepieciešamas? „Eiropa mūs noteikti nesaprastu”, nemaz nerunājot par ASV un pat Krieviju.   

Piemēram, ASV aptuveni 60% mājsaimniecību (kā fiziskas personas) nodarbojas ar akciju tirdzniecību. Ja kāda mājsaimniecība tur vērtspapīrus (akcijas ilgāk par 365/366 dienām, t.i. ilgāk par gadu), tās uzskatāmas par ilgtermiņa investīcijām un kapitāla pieauguma nodoklis vispār nav jāmaksā. RBC-TV ziņās izskanēja informācija, ka arī Krievijas premjerministrs V. Putins 2009.g. ir parakstījis dekrētu, par to, ka ilgtermiņa investīcijas akcijās turpmāk netiks apliktas ne ar kādiem nodokļiem. Tuvākajā laikā attiecīgais dekrēts stāsies spēkā. Šādā veidā tiek stimulēta un sildīta gan valsts ekonomika, gan veicināta tautas masās uzkrājumu kultūras veidošana. Kā zinām, patreizējo pasaules ekonomisko krīzi (Latvijas gadījumā lielķezu) radīja tieši patēriņa kultūra.

Šajā sakarā jābūt definētai precīzai robežai starp komercdarbību un investīciju darbību. Pretējā gadījumā gan lielie, gan mazie investori, izejot no patvaļīgas patreizējās likumdošanas interpretācijas, var tikt aplikti nevis ar 10% kapitāla pieauguma nodokli, bet ar 2,5 reizes lielāku ienākuma nodokli.

Tirgošanos ar akcijām, jeb darbības ar vērtspapīriem var saukt par investēšanu, spekulēšanu vai treidingu, bet tā nav reālu preču ražošana, pārdošana vai pakalpojumu sniegšana. Ne ilgtermiņa, ne īstermiņa investēšana nav un nevar būt uzskatāmas par darbībām, kuru rezultātā var tikt gūts kāds iepriekš prognozējams ekonomiskais labums vai peļņa, kā tas notiek reālā komercdarbībā, kad komersants nopērkot preci vairumā lētāk, mazumtirdzniecībā ātrāk vai vēlāk to realizē, gūstot vairāk vai mazāk iepriekš prognozējamu peļņu, jo preces pārdošanas cena ir iepriekš noteikta.

Tieši darbība virtuālā, iracionālā vidē ar virtuāliem cipariem un peļņas, apgrozījuma neprognozējamība investīciju darbību būtiski atšķir no komercdarbības.

Nepareizi piemērojot kapitāla pieauguma nodokli, gan Latvijas, gan ārvalstu investori pavisam var aiziet no Rīgas vai Baltijas fondu biržām vai pat mainīt pilsonību un rezidējošo valsti.

Vērtspapīru investori savu kapitālu var audzēt, ieguldot jebkurā pasaules valstī, izmantojot daudzus un dažādus finanšu instrumentus: akcijas, obligācijas, forex, opcijas, fjūčersus, investīciju fondus u.c., atrodoties jebkurā vietā pasaulē, kur ir pieejams internets vai investīciju bankas.

Līdz ar to, izskatot kapitāla pieauguma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā, obligāti ir jābalstās uz sekojošiem pamatprincipiem (runa g. k. ir par fondu biržās veiktajiem darījumiem).

Galvenie pamatprincipi, kas obligāti jāņem vērā,  izstrādājot likumus, normatīvos aktus kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanas metodikai.

  1. Viennozīmīgi jāiestrādā likumdošanā un normatīvajos aktos punkts, ka fiziskas personas darbība ar vērtspapīriem nav un nevar būt uzskatāma par komercdarbību un tāpēc tā nav jāreģistrē VID;
  2. Precīzi norobežot komercdarbību no darbībām ar vērtspapīriem, t.i. no darbībām, kas saistītas ar kapitāla audzēšanu. Anulēt jebkādus citus normatīvos aktus, kurus līdz šim VID centās pārnest no komercdarbības uz vērtspapīru darījumiem.
  3. Pilnībā atteikties no tādiem kritērijiem kā darījumu biežums, apgrozījums, mērķis gūt īstermiņa  vai ilgtermiņa peļņu, aizņemtie vai paša līdzekļi.
  4. Kapitāla pieauguma nodoklis tiek maksāts, izejot no gada darbības rezultātiem latos, pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz 31. decembri;
  5. Aprēķinot gada peļņu vai zaudējumus obligāti ir jāņem vērā darījumi, kuros kapitāls zaudēts, jāņem vērā banku ievērojamās komisijas maksas, investoru ikmēneša maksa par tirdzniecības platformu. Jābūt iespējai segt iepriekšējo 5 vai pat 10 gadu zaudējumus;
  6. Nekādā gadījumā nedrīkst aprēķināt kapitāla pieauguma nodokli no cenā kāpušām, bet vēl nepārdotām akcijām (vērtspapīriem). Akciju cenas būtiski var lēkāt arī „naktī”, proti, nākamajā darba dienā jau no paša rīta akcijas cena var būt stipri zemāka kā dienu iepriekš.
  7. Parasti brokeriem, investīciju bankām, vērtspapīru turētājbankām (piem. SAXO) ir iespēja izdrukāt atskaiti par gadu. Ja atskaite par gadu nav pieejama, tad kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanas metodikai ir jābūt tik vienkāršai, lai mājsaimniecēm (fiziskām personām) nav jānolīgst grāmatveži vai arī kapitāla pieauguma apmēru bez pārpratumiem varētu aprēķināt pati investīciju banka, vērtspapīru turētājbanbka vai brokeru kompānija.

Kapitāla pieauguma nodokļa iespējamās aprēķināšanas metodikas.

Ja vērtspapīri tiek turēti kontā ilgāk par 365/366 dienām, t.i. ilgāk par gadu, kapitāla pieauguma nodoklis tāpat kā daudzās citās valstīs, to vidū ASV, nav jāmaksā.

Metodika Nr. 1. FIFO princips:

„First in, first out princips”, t.i., ja nopirktas 1000 BAL1R (a/s „Latvijas Balzams”) akcijas un pēc tam tās pēc 365/366 dienām tiek pārdotas, nodoklis nav jāmaksā. Ja gada vidū vēl piepirktas 500 BAL1R akcijas, tad uz šīm nākamajām 500 akcijām nodoklis attieksies, ja tās tiks pārdotas reizē ar pirmo paketi, t.i. pārdodot visas 1500 akcijas, bet nodoklis uz piepirktajām 500 neattieksies, ja no to pirkšanas brīža būs pagājušas attiecīgi 365/366 dienas.

Metodika Nr.2. Ja vērtspapīri tiek turēti mazāk par gadu, ņemot par pamatu investora pārdoto un pirkto akciju cenu starpību, komisijas maksājumus un ikmēneša maksājumus par tirdzniecības platformas izmantošanu, ja tādi ir.

Ja gada (mēneša, dienas) laikā investors veic vairākus pirkšanas un pārdošanas darījumus, gada beigās /vidēja termiņa investori mēneša (nedēļas) beigās vai dientirgoņi (dienas beigās)/ parasti aprēķina savu veikto darījumu rezultātus.

Vispirms tiek aprēķināta akciju vidējā pirkšanas cena. Mēneša, nedēļas vai dienas beigās, salīdzinot akcijas kotācijas cenu ar vidējo attiecīgās akcijas pirkšanas cenu, investors var tikt pie skaidrības, vai dotajā brīdī viņa ieguldījumi nes peļņu vai zaudējumus. Ja pēc laika akcijas pilnībā vai daļēji tiek pārdotas, tiek aprēķināta vidējā pārdošanas cena. Reālu peļņu aprēķina, ja no akciju pārdošanas cenas atņem akciju pirkšanas cenu, komisijas maksājumus par katru pirkšanas, pārdošanas darījumu.

SEB, Krājbankas, Hipotēku bankas klienti parasti  izmanto E-brokera tirdzniecības platformu, tad gada beigās bez komisijas maksas par katru darījumu (vai izejot no apgrozījuma) no gūtās peļņas vēl jāatskaita arī minētās tirdzniecības platformas lietošanas maksa (Piemēram SEB bankas klientiem 12 LVL/mēn jeb 144 LVL gadā + 0.25% no apgrozījuma, vai vismaz 0.50 LVL par katru darījumu atsevišķi).

Ņemot par piemēru darījumus ar a/s „Latvijas Balzams” akcijām, detalizēti apskatīsim reālu investora gada peļņas/ zaudējumu aprēķina piemēru, pamatojoties uz kuru, var aprēķināt kapitāla pieauguma nodokļa lielumu gada beigās.

Piemēram, „Hansa bankas” klients nolēma kļūt par investoru un caur I-bankas „Hansanet”  nopirka 100 BAL1R akcijas par 1.40 LVL/gab., nākamajā dienā vēl 67 gab. par 1.49 LVL/gab. un vēl pēc nedēļas 89 akcijas pa 1.67 LVL/gab. Kopā 3 darījumos nopērkot 256 akcijas. Par katru darījumu „Hansanet” komisijas maksa 2 LVL.

Kopējā komisijas maksa par 3 darījumiem ir 6 LVL. Komisijas maksa palielina vidējo nopirkto akciju pirkšanas cenu, tādēļ 6 LVL ir jāsummē pie tīrās akciju pirkšanas cenas.

Sanāk sekojoša formula:

{(100 x 1.40LVL) + (67 x 1.49LVL) + (89 x 1.67LVL) + (2 LVL+2LVL+2LVL) komisijas}/256 kopējais akciju skaits = 140 LVL + 99.83 LVL + 148.63 LVL + 6 LVL = 394.46 LVL / 256 akcijas kopā = 1.54 Ls par akciju.

Tālāk nodoklis tiek ieturēts tikai no tā, kas tiek reāli pārdots:

Ja tiek pārdotas 104 akcijas par 2.57 LVL un 27 akcijas par 2.36 LVL, atkal tiek aprēķināta vidējā pārdošanas cena, mīnus komisijas maksa par diviem darījumiem (2 LVL+2LVL=4LVL).

Komisijas maksājumi samazina peļņu, tādēļ šoreiz kopējie komisijas maksājumi ir jāatņem no vidējās akciju pārdošanas cenas.

Sanāk sekojoša formula:

{104 x 2.57 LVL + 27 x 2.36 LVL – (2 LVL+2 LVL)}/131 akcija = (267 LVL + 63.72 LVL – 4 LVL)/131 = 2.49 LVL/1akcija.

Gala rezultātā kapitāla pieauguma nodoklis aprēķināms par pārdotajām 131 akcijām:

131 x (2.49 LVL vidējā pārdošanas cena – 1.54 LVL vidējā pirkšanas cena) = 131 x 0.95 LVL = 124.45 LVL;

Šajā gadījumā ar kapitāla pieauguma nodokli apliekamā peļņa ir 124.45 LVL.

No šīs peļņas ir jāatņem zaudējumi, kas radušies citos darījumos.

Aplūkosim šī paša ‘Hansanet” investora tālākās darbības ar a/s „Latvijas balzams” akcijām.

No 256 BAL1R akcijām 131 BAL1R akciju investors veiksmīgi paspēja pārdot ar peļņu. Viņam vēl palika  125 BAL1R akcijas, kuru cena pēkšņi strauji sāka krist. Lai izvairītos no lieliem zaudējumiem, investors vispirms nolemj pārdot 75 BAL1R akcijas par 1.11 LVL/gab. un pēc divām dienām, lai izvairītos no katastrofāliem zaudējumiem, ir spiests pārdot atlikušās 50 BAL1R akcijas par 0.79 LVL/gab.

Tātad atlikušo 125 akciju vidējās pārdošanas cenas aprēķins: {75 x 1.11 LVL + 50 x 0.79 LVL – (2 LVL + 2 LVL komisija)}/125 akcijas = (83.25 LVL + 39.5 LVL – 4 LVL)/125 = 118.75 LVL/125= 0.95 LVL/akcija

Šajā gadījumā investoram radušies zaudējumi: (0.95 LVL pārdošanas cena – 1.54 LVL pirkšanas cena ) x 125= – 73.75 LVL.

Šādā veidā gada nogalē summējot visus darījumus ar a/s „Latvijas balzams” akcijām kopā sanāk: 124. 45 LVL  (peļņa – 73.75 LVL(zaudējumi)= 50.7 LVL Gada peļņa.

Galarezultātā kapitāla pieauguma nodoklis 10% apmērā ir jāmaksā no 50. 70 LVL. Tā lielums ir 5.07 LVL. Ja investoram būtu radušies zaudējumi, tad tie būtu jāpārnes uz nākamo gadu. Tieši šādā veidā kapitāla pieaugums ir aprēķināts precīzi un godīgi.

Uzskaite

Ārvalstu brokerkompānijas un investīciju bankas gada beigās sniedz precīzu darījumu, komisijas u.c. maksājumu precīzu uzskaiti. Līdz ar to šajā gadījumā nav īpaši sarežģīti aprēķināt kapitāla pieaugumu (samazinājumu).

Ja darījumi notiek caur Latvijas bankām, brokeru sabiedrībām, tad fiziskas personas kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanu var būtiski vienkāršot:

a) Bez vērtspapīru konta tiek atvērts atsevišķs norēķinu konts bankas komisijas maksājumiem un ikmēneša maksājumiem par darījumu platformas izmantošanu. Laiku pa laikam šo kontu investors papildina latos. No šī konta nedrīkst tikt veikti maksājumi. Līdz ar to gada beigās investoram nav jāpūlas ar vērtspapīru darījumu izmaksu aprēķināšanu.

b)Vai arī brokeru sabiedrībai, vērtspapīru turētājbankai jāparedz iespēja nofiltrēt nepieciešamos maksājumus par visām klienta samaksātajām komisijas maksām un ikmēneša maksām par tirdzniecības platformas izmantošanu.

Šajā gadījumā kapitāla pieaugumu aprēķina pēc augstāk minētās metodikas Nr.2., tikai kopējo gada komisijas maksu un tirdzniecības platformas izmantošanas maksu gada beigās atskaita no kopējās akciju vidējās pārdošanas un vidējās pirkšanas cenu starpības.

Ņemot vērā, ka, piemēram, Baltijas valstu biržās kotējas vairāk par 70 uzņēmumu akcijām un gada laikā kaut vai BAL1R akcijas var tikt pirktas un pārdotas daudzkārtīgi, ir lietderīgi investīciju bankām, brokeru sabiedrībām, vērtspapīru turētājbankām vest darījumu grāmatojumus katrai klienta akcijai atsevišķi. T. i. Ar BAT1R akcijām gada laikā notikuši 34 pirkšanas darījumi un 38 pārdošanas darījumi. Kopējā vidējā pirkšanas cena ir aprēķināma un kopējā pārdošanas cena arī aprēķināma.

Ar „a/s Latvijas kuģniecība” akcijām LSC1R veikti 45 pirkšanas darījumi un 53 pārdošanas darījumi, atkal aprēķināma vidējā akciju pirkšanas un pārdošanas cena, un tādā veidā jārēķina visām gada laikā tirgotajām akcijām u.c. finanšu instrumentiem.

Tāpat ja paralēli tiek pirktas un pārdotas akcijas ASV, un piemēram arī ASV biržās ir radušies zaudējumi, tad arī šie zaudējumi gada beigās pārnesami uz nākamo gadu.

Jo vairāk darījumu, jo vairāk aprēķinu, tādēļ lietderīgi pašām brokeru sabiedrībām vai vērtspapīru turētājbankām aprēķināt klientu – investoru kapitāla pieaugumu ar speciālu, iepriekš gatavu, saprogrammētu formulu palīdzību, it īpaši ņemot vērā, ka minētās institūcijas ikdienā veic katra klienta, katra darījuma uzskaiti.

Vēl dažas Latvijas investoru domas:

Nebūtu pareizi, ja valsts apliktu ar nodokli ienākumus no „sevis izlaistajām” parādzīmēm – te gan vajadzētu taisīt izņēmumu;

Reinvestētā peļņa neapliekas ar kapitāla pieauguma nodokli līdz konta slēgšanas vai naudas līdzekļu daļas izņemšanas brīdim;

Tā kā Latvijā tirdzniecība ar vērtspapīriem t.sk. RFB ir attīstīta ļoti vāji un šo nozari nepieciešams stimulēt, iesakām atteikties no jebkādiem nodokļiem. Nodokļu administrēšanas izmaksas būs ievērojami lielākas par gūto ienākumu budžetā, kā arī apsīks darījumi jau tā absolūti mazlikvīdā un neaktīvā tirgū.

Ja investora kapitāls nepārsniedz 10 000 LVL, nekādi nodokļi nav jāmaksā.

Vismaz pagaidām lai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis par maziem darījumiem „Rīgas fondu biržā” (RFB). Tas kaut nedaudz sekmētu Latvijas fondu tirgus attīstību, jo lielākā daļa jauno investoru savu darbību uzsāk tieši RFB un nebūtu labi viņus uzreiz sabiedēt ar nodokļu lietām. Turklāt no darījumiem RFB naudas izteiksmē tur tāpat neko nodokļos nevar iekasēt.

Kopumā gan, kā jau te tika minēts, nodoklim jābūt pēc iespējas vienkāršākam, jo iekasējamās summas nebūs lielas.

Piemēram, māsas investīcijas uz doto brīdi „Rīgas fondu biržā” ir 800 Ls no kuriem 200 LVL ir kapitāla vērtības pieaugums. Ja viņai būs jāsāk ar tādām nelielām summām pa VID kabinetiem staigāt, trīs reizes var minēt, cik “mazo” investoru ienāks biržā tuvāko 10 gadu laikā.

Galvenais, lai kapitāla pieaugums vērtspapīru turētāj bankas (brokeru sabiedrības) konta izrakstā ir redzams un bankas programma sakārtota atbilstoši pieņemtajam likumam

Gribētos tomēr izdalīt atsevišķi: dārgmetālu lietņus kas stāv pie dārgmetālu dīlera (KITCO, HERAUE u.c.) par tiem gan nevajadzētu maksāt kapitāla pieauguma nodokli.

Papētot www.google.com, nekur netika atrasts nodoklis par kapitāla pieaugumu no vērtībā kāpušām, bet vēl nepārdotajām akcijām „paper profit”, bija runa tikai par pārdotajiem vērtspapīriem.

Nobeigumā daži vērtīgi un precīzi citāti oriģinālvalodā par kapitāla pieauguma nodokli:

„Capital gains taxes aren’t imposed until an asset is actually sold and gains are realized, they encourage those who have accumulated wealth to conserve it”;

„Capital gains taxes aren’t a tax on the rich, they’re a tax on getting rich”;

Tax free stock market operations are useful to boost economic growth”.

Šīs publikācijas tapšanā īpašs paldies foruma www.wallstreet.lv dalībniekiem: Martin, Tedis, Sfordfish, Investors, Muks, Termoss, Kreicis, Janiso, Hermanis, Ilmars2000, VanK, un protams Seller of Smiles un Otto, kuru domas tika ņemtas par pamatu.

Apkopoja visu: Mario