Nereti mazajiem investoriem tiek teikts, ka jāskatās ko dara lielie investori – fondi un citi, bet – kā īsti to saprast? Kādas ir tās pazīmes, kas liecina, ka tirgū darbojas (pērk, pārdod) lielie investori?
 | Atbild Juris Jankovskis: Viena no pazīmēm, pēc kā var noteikt, ka akcijas pērk/pārdod institucionālie investori ir pēc darījumu apjomiem, jo parasti institucionālie investori ir ieinteresēti pirkt via pārdot lielas akciju apketes nevis lasīt tirgū ilgākā laikā posmā pa dažiem desmitiem vai simtiem akciju katru dienu. Tāpēc ja ir novērojami lieli darījumu apjomi, sevišķi ja ir tiešie darījumi, tad pastāv liela varbūtība, ka aiz darījuma slēpjas kādi institucionālei investori. Vēl institucionālie investori parasti ir iecienījuši tirgus likvīdākās un kvalitatīvākās, perspektīvākās akcijas, tāpēc institucionālo investoru aktivitāte ar ilgstošiem zaudējumiem strādājošu uzņēmumu akcijām ir visai reta parādība. |
 | Atbild Natalja Točelovska: Parasti ir trīs pazīmes, kas liecina, ka interese par konkrēto akciju nāk no institucionālo investoru puses: 1) vienlaicīgi tiek pirkts vai pārdots liels apjoms (parasti viena pirkšana/ pārdošana vienlaicīgi izpilda vairāku mazo investoru rīkojumus); 2) tiek slēgti tieši darījumi (vienas vai vairāku dienu laikā); 3) akcijas dienas apgrozījums vairakkārt pārsniedz tās vidējo rādītāju - tas notiek bez paziņotas informācijas no uzņēmuma puses. |
 | Atbild Māris Rambaks: Pārsvarā par institucionālo investoru aktivitāti vislabāk liecina apgrozījums, jo katrs darījums ar publiski kotētām akcijām ir jāatspoguļo biržas tirdzniecības statistikā. Taču ne vienmēr šie darījumi ir tik viegli pamanāmi. Piemēram, var gadīties, ka kāds institucionālais investors iegādājas akcijas pa daļām un pie dažādām cenām. Vēl viens paņēmiens kā pamanīt lielo investoru aktivitāti ir regulāri sekot biržas paziņojumiem, jo tiklīdz kāds investors iegūst savā īpašumā vairāk par 5% līdzdalību kāda konkrēta uzņēmuma akcijās, tas ir jāpaziņo biržai, kura savukārt šo paziņojumu nodod tālāk pārējiem investoriem. Trešais variants ir analizēt publiski pieejamo akcionāru sarakstu un tā izmaiņas. Pagaidām šo metodi efektīvi var pielietot tikai Tallinas biržā kotētajām akcijām, jo uz doto brīdi Igaunijas Centrālais Depozitārijs ir vienīgais, kas caur e-reģistru www.e-register.ee nodrošina bezmaksas publisku piekļuvi akcionāru sarakstiem. |
 | Atbild Ivars Bergmanis: Pastāv daži veidi – ja konkrēta uzņēmuma akciju tirdzniecībā notiek daudz augstāks apgrozījums nekā parasti un darījumu skaits nav pārāk paaugstinājies (teiksim, dienas griezumā), tad tā varētu būt tipiska ‘pēda’ (pazīme). Protams, papildus tam, kad reiz nedēļā parādās NASDAQ OMX paziņojumi par zināmu līdzdalības sliegšņa sasniegumu/samazinājumu, tad pat var redzēt attiecīgā investora nosaukumu. |
Kad “lielie” bija iegriezushies? Un kad vinji atgrieziisies?
Vēl tāda no pirmā acu uzmetiena grūti pamanāma lieta kā slēptie (iceberg) orderi. Gadās, ka parādās jauns pārdošanas (pirkšanas) uzdevums par izdevīgāku (labāku) cenu. Piemēram BID ir 1.52, ASK ir 1.61. Pēkšņi parādās ASK pa 1.53 un akciju skaits pat samērā neliels, teiksim 500 gab. Notiek darījums, kāds no investoriem nopērk 500 akcijas par 1.53, izlec jauns pārdošanas orderis: 500 akc. par 1.53, atkal tiek nopirktas 500 akcijas par 1.53. No jauna izlec tāds pats orderis. Gadās, ka tādā veidā tiek notirgotas 10 000 – 50 000 akcijas.
Taisnība. Paldies, Mario, ka to pieminēji. Tas jo sevišķi attiecas uz tirgus dziļuma mērīšanas jautājumu. Šeit eksperti pārsvarā norāda uz jau veikto un publiskoto darījumu analīzi. Bet, ja kāds lielais investors ir “sasmalcinājis” savu uzdevumu (orderi) daudzos mazajos slēptajos uzdevumos, tad būs grūti pamanīt, ka darbojas lielais pircējs/pārdevējs? Vai tā to biji domājis?
Tēmas virsraksts bija, kā pamanīt lielo investoru darbību tirgū.
Viena lieta, konstatēt šādu darbību sesijas beigās (post factum).
Tomēr prakse rāda, ka priekš aktīviem treideriem šāda “post factum” konstatācija ir stipri novēlota. Ja treideris strādā on-line režīmā, teiksim, caur E(I)-brokeri, tad šādi slēptie orderi gadās samērā bieži un ir jābūt uzmanīgiem.
Piemēram tieši tagad stāv NCN1T ASKā 2000 akcijas par 1.40, nākamais tuvākais ASK ir 5000 NCN1T par 5000.
Šādā veidā HSA (Hansa bankas) klientam pusotru stundu laikā jau izdevies pārdot (iesmērēt mazajiem investoriem) 55 000 akcijas par 1.40 EUR.
Pirmais pircējs pirms darījuma veikšanas domā, ka tas ir parasts pārdošanas orderis un nopērkot minētās 2000 NCN1T akcijas par 1.40 EUR, viņam īsā laikā izdosies nopelnīt 100 EUR (mīnus bankas komisijas maksa)ja uzreiz pēc pirkuma ieliks pārdošanas orderi: 2000 NCN1T par 1.45 EUR.
Konstatējot, ka tas ir slēptais orderis, bieži gadās, ka sāk pazust tuvākie bidi (labākie pirkšanas piedāvājumi), daži investori sāk izpārdot savas akcijas par 1.38, 1.37 EUR u.t.t. Cena krīt un cerēto 100 EUR vietā jau jāsāk domāt par zaudējumu fiksēšanu (atkarībā no iepriekš ieplānotās “Stop loss” cenas).
Protams, gadās arī pretēja tendence, ka daudzi citi investori slēpto orderi pamazām “noēd” un tad cena pakāpjas.
Tiešie darījumi akciju cenu uzreiz neietekmē un šādu darījumu sekas iepriekš nav prognozējamas. Varam tikai konstatēt faktu, ka kādam bijusi interese vai kāds veicis portfeļa pārvedumu no bankas uz banku. Tiešie darījumi, izejot no pieredzes, nav īpaši jāņem vērā.
Vēl tāda lieta, ja ir iznākusi kāda laba vai slikta ziņa, arī būs stipri palielināts akciju dienas apgrozījums. Tad “naudas maisi” pirks vairāk nekā parasti un arī mazie investori 100 vai 1000 akciju vietā pirks 500 vai 5000 akcijas.
Interessanti ir darījumi, ja vienā reizē tiek nopirkta (pārdota) milzīga pakete, vai arī apjomīgi pirkumi (izpārdošanas)tiek veiktas vairākas dienas (nedēļas no vietas). Šādiem darījumiem ir diezgan tālejošas sekas.
Nokļūdījos: Nākamais tuvākais ASK 5000 par 1.45 EUR.
Nu lūk, 2,5 stundu laikā HSA klients ar slēpto orderi izpārdeva 100 000 NCN1T akcijas par 1.40 EUR. Spriediet paši, vai to var saukt par mazu paketi…
Skatos, jauna porcija: 504 NCN1T akcijas par 1.40 EUR tiek piedāvātas. Vai tas ir jauns slēptais orderis, pagaidām vēl nav zināms….
A kur var redzēt tos slēptos orderus? piemēram TAL1T ik pa laikam iespraucas darījumi, bet parastie ask bid skaits nemainās.
Tur jau tā lieta, ka uzreiz tos nemana. Viņi izskatas pēc visparastākajiem pirkšanas/ pārdošanas vidēja apjoma orderiem.
Jāsēž pie monitora ekrāna un jāvēro darījumi. Ja redz, ka kāds visu nopērk/ pārdod un uzreiz izlec atkal tāds pats orderis pa to pašu cenu un ar tādu pašu apjomu, tātad tas ir slēptais orderis.
diezgan jau konkreeti ir aprakstiits – cena, apjoms, banka viena… vareetu padomaat ka lielos investorus pamaniit buutu ljoti viegli, bet parasti jau tas nesanaak tik labi.. Vienkssrshaakais veids buutu pirmajaa stundaa izfiltreet dariijumus visaam akcijaam un tad shii likumsakariiba buutu skaidra, bet kaa jau teici iespeejas, ka cena aizpluust uz vienu vai otru pusi ir iespeejamas..