Citēto rindu no skaitāmpantiņa par turku pupu, kas ceļoja uz Angliju, var attiecināt uz pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem Latvijā. Kurš var pateikt, cik liela summa viņam tagad  ir iemaksāta otrajā pensiju līmenī un cik liels šis uzkrājums ir tagad?

Apzinoties šo problēmu, Latvijas Centrālais depozitārijs patlaban strādā pie risinājuma, lai iedzīvotāji ar savu internetbanku starpniecību varētu jebkurā brīdī iepazīties ar pārskatu par saviem uzkrājumiem pensiju otrajā līmenī. 

Atkāpe. Pensiju otrajā līmenī nonāk daļa no darba devēja maksātā sociālā nodokļa par oficiāli maksāto darba algu. Līdz ar to, pensijas lielumu katram no mums iespaidos, pirmais, cik liela ir alga un vai darba devējs nomaksā visus sociālos nodokļus, otrais, cik lielu daļu no nomaksātajiem nodokļiem valsts ir paredzējusi novirzīt pensiju otrajam līmenim, trešais, kas ar šo naudu būs noticis pēc tam, kad tā būs nonākusi jūsu izvēlētā pārvaldnieka rīcībā. Otro jeb to, cik liela daļa no nodokļu maksājumiem tiek atlikta nākotnes pensijai, nosaka valdība un Saeima. Šogad valdība un Saeima nolēma iemaksu apjomu pensiju otrajā līmenī samazināt četras reizes (salīdzinot ar 2008. gada līmeni). Pirms tam to bija plānots vēl nedaudz palielināt. Protams, samazinājums ir slikta vēsts, jo tā nauda, kas bija aprēķināta un paredzēta pensijām, tiks noēsta šodien. Šī lēmuma sekas varēsim pilnībā izgaršot tikai vecumdienās. Taču, jebkurā gadījumā, lai varētu izturēties pret pensiju lietām ar pienācīgu un, vēlams arī, lielāku nopietnību un saprast, kādas ir valdības un Saeimas lēmuma patiesās sekas, vispirms ir nepieciešams saprast, par cik lielu naudu vispār iet runa un kas ar šo naudu notiek. Tieši par to ir runa.

Ir vajadzīga pieeja savam pensiju kontam – iespēja tajā ieskatīties. Kā mēs jebkurā brīdī varam iepazīties un sekot līdzi sava naudas konta stāvoklim internetbankā, tāpat būtu jāvar iepazīsties ar savu pensiju uzkrājumu stāvokli, pieslēdzoties VSAA datubāzei. Šāda iespēja šobrīd cilvēkiem nepastāv. Vienīgais veids, kā iepazīties ar šo informāciju, ir ar personu apliecinošu dokumentu doties uz kādu no VSAA filiāli (kopā to Latvijā ir 41), izstāvēt rindā, pieprasīt izdruku. Ja ir daudz brīva laika vai nav jāstrādā, tad, protams, tā var darīt, tomēr vairumam cilvēku nav laika šādām izdarībām. Otrs veids ir, izmantojot internetbanku, pieteikties VSAA uz izraksta saņemšanu. Šajā gadījumā mīnuss ir tas, ka pārskats par iepriekšējo gadu tiks atsūtīts vairākus mēnešus pēc gada beigām. Piemēram, jūlijā es gribu paskatīties, kas notiek ar maniem pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem, piesakos  uz izrakstu internetbankā, bet saņemu to pēc astoņiem mēnešiem. Nevarētu teikt, ka abi risinājumi būtu perfekti. Patiesībā ir otrādi. Informācijas ieguves grūtības neveicina ne interesi, ne  informētību par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu stāvokli un ne arī izpratni, cik ļoti svarīgi, lai šie uzkrājumi palielinātos iemaksu pieauguma un pelnošas pārvaldīšanas rezultātā.

Ar VSAA konceptuālu atbalstu problēmas risināšanai Latvijas Centrālais depozitārijs pašlaik strādā pie tehniskā risinājuma, lai bankas varētu saviem klientiem piedāvāt „normālu servisu” – iepazīties ar sava pensiju konta pārskatu, tiklīdz klientiem ir interese. Ja bankas vēlēsies sniegt šādu servisu, tas visticamāk arī drīzumā tiks ieviests un nodrošināts. Viena no šī pakalpojuma priekšrocībām būs tā, ka jaunāko informāciju par sava pensiju otrā līmeņa iemaksām un nopelnīto summu mēs varēsim iegūt jebkurā brīdī 24 stundas diennaktī, piesakoties internetbankā. Piekļuve šai informācijai būs tikai bankas klientam; bankas darbinieki tai nevarēs piekļūt.

Pagaidām vēl ir grūti pateikt, cik pārskatāms un viegli uztverams būs jaunais „konta pārskats”, bet arī pašreizējo pārskatu nenāktu par ļaunu padarīt saprotamāku.