Redzot, cik augstas ir sakāpušas procentu likmes ieguldījumiem banku depozītos un cik krasas atšķirības ir starp dažādu banku piedāvātajām noguldījumu likmēm, aptaujājām divu banku ekspertus par to, kā rīkoties, ja ir nauda. Cik daudz ieguldīt depozītos un uz kādu termiņu, kādas ir alternatīvas un, vai aiz augstajām procentu likmēm ir kādi knifi, – tātad, kas vēl jāņem vērā, pirms noguldāt naudu depozītā tādā vai citādā bankā.

Sandis Kapitonovs_220 strazds
Sandis Kapitonovs, Hipo Fondi līdzekļu pārvaldnieks Kristaps Strazds, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
. .
Kādu termiņu ieteiktu šobrīd izvēlēties ? Pie pašreizējām likmēm varu ieteikt depozītus izvietot uz īsiem termiņiem – 1-3 mēneši, jo paredzu, ka novembrī-decembrī latu likmes varētu kāpt. Tāpat arī būtu uz EUR un USD valūtām, pašreiz likmes ir savos vēsturiskajos minimumos un nākamajā gadā likmes, visticamāk, palielināsies. Taču bankas, resursu piesaistei un stingras konkurences iespaidos par EUR un USD noguldījumiem jau šobrīd ir gatavas maksāt krietni vairāk nekā starpbanku naudas tirgū noteiktās likmes. Termiņa izvēli nosaka klients, izvērtējot savus ieguldīšanas mērķus un ieguldījumu veidu atbilstību viņa riska iecietībai. Tas, ka šobrīd ieguldījumi pārsvarā tiek veikti uz īsu vai vidēju termiņu, raksturo šī brīža ekonomikas attīstību valstī.
. .
Kur šobrīd ieteiktu apsvērt izvietot tos līdzekļus, kas netiek izvietoti depozītos? Alternatīvu tik tiešām šobrīd ir daudz. Sevišķi ja cilvēks gatavs ieguldīt naudu ilgtermiņā – 2-5 gadus. Baltijas akciju tirgus ir pietiekami nenovērtēts, uzmanīgiem jābūt ar Āzijas, attīstīto valstu akciju tirgiem, taču ilgtermiņā šobrīd veikt investīcijas būtu akceptējami. Tāpat varētu ieteikt investēt dažādos akciju ieguldījumu fondos. Ne tik ienesīgas varētu būt investīcijas obligācijās un to fondos, taču piesardzīgam investoram tas būtu mazāk riskants, bet ne tik ienesīgs variants kā depozīts. Vēl viena alternatīva ir nekustamie īpašumi –  ja ir brīvie līdzekļi, cenas Baltijā ir ļoti pievilcīgas. Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, šobrīd varētu būt interesanti arī dažādi Riska kapitāla ieguldījumi. Ieguldītājiem Latvijā šobrīd ir pieejams plašs ieguldījumu veidu klāsts, ko bankas tiem var nodrošināt. Pieprasījuma ziņā nākošie aiz depozītiem ir uzkrājumi dzīvības apdrošināšanā un pensiju fondos, dažādu stratēģiju ieguldījumu fondos, Latvijas un ārvalstu uzņēmumu akcijās, kā arī obligācijās.
. .
Kādi apstākļi, knifi vēl klientam būtu jāņem vērā izvēloties, kur un cik daudz ieguldīt depozītos? Liekot depozītu bankā, nevajadzētu paļauties tikai uz piedāvāto procentu likmi, kaut arī bieži vien tā izsaka ļoti daudz par tās piedāvātāju. Banku bizness ir reputācijas un uzticēšanās bizness, svarīgi lai tā būtu ja ne izcila, tad vismaz teicama. Saprotu, ka parastais noguldītājs nekad neanalizēs banku finanšu rādītājus, kur nu vēl pētīs tās bilanci, likviditāti, kapitāla pietiekamību, un citus nozīmīgus rādītājus. Taču šie skaitļi būtu ļoti nozīmīgi, pieņemot lēmumu liekat depozītu kādā no bankām. Iesākumā nebūtu slikti, ja cilvēki kaut vai salīdzinātu tos publiski, masu medijos izskanējušos paziņojumus par banku iepriekšējo periodu rādītājiem un sagaidāmajiem notikumiem, izvērtētu tos kontekstā ar piedāvātajām depozītu likmēm un tad izdarītu savu lēmumu. Ieguldot depozītos, klientiem jāiepazīstas ar nosacījumiem, kur minēta arī pirmstermiņa līguma pārtraukšana, jo gan banka, gan klients, slēdzot līgumu, pieņem, ka viena puse šo naudu nodod bankas rīcībā, saņemot noteiktu procentu par šīs naudas glabāšanu, savukārt otra puse apņemas šo naudu noteiktā datuma jau ar procentiem atdot noguldītājām. Ja noguldītājs vēlas depozītu saņemt pirms termiņa beigām, cilvēkam jābūt informētam, kādas ir bankas prasības šādā gadījumā, piemēram, soda procenti par līguma laušanu un aprēķināto procentu nesaņemšana.

Uz pašu pirmo jautājumu Cik lielu līdzekļu apjomu Jūs ieteiktu klientiem ieguldīt depozītos pie pašreizējām likmēm? atbildes bija ļoti vispārīgas, liekot noprast, ka vienas receptes visiem nav.

Sandis Kapitonovs atbildēja, ka depozītos pašreiz var likt visu to summu, ko cilvēks ir nodomājis likt, tikai ieteiktu īsus termiņus. Šo piebildi viņš arī paskaidroja sīkāk.

Savukārt Kristaps Strazds norādīja sekojošo:  Svarīgi ir ņemt vērā sev pieņemamo riska līmeni, plānoto ieguldījuma termiņu un mērķi. Tā kā lēmumu par konkrētā ieguldījuma izvēli un apjomu pieņem pats ieguldītājs, tad tas, ko profesionāls ieguldījumu konsultants vai eksperts var darīt potenciālā ieguldītajā labā, ir sniegt precīzu produktu raksturojumu un sniegt informāciju par trīs ieguldījumu pamatstratēģijām – konservatīvo, sabalansēto un aktīvo stratēģiju, jo visbiežāk arī pašam ieguldītājam jāspēj sevi identificēt ar kādu no tām. Stratēģiju ietvaros visbiežāk tiek nodefinēta ieguldījumu ar garantēto peļņu un garantēto pamatsummu proporcija pret ieguldījumu veidiem, kam ir mainīgs ienesīgums un ieguldītā summa netiek garantēta. Parasti konservatīvo stratēģiju gadījumā 100% investīcijas tiek veiktas ieguldījumos ar garantēto ienākumu, piemēram, depozītos. Sabalansētās stratēģijas gadījumā – 75% ir ieguldījumi ar garantēto ienākumu un garantētu pamatsummu, savukārt 25% – ar mainīgo ienesīgumu, un aktīvajā – 75% ar mainīgu ienesīgumu un 25% ar fiksētu ienesīgumu vai pat 100% ieguldījums instrumentos ar mainīgu ienesīgumu.

Secinājums – iegūstot atbildi uz jautājumu, kāds ir jūsu riska līmenis un mērķi,  iegūsiet arī sev piemērotāko atbildi par depozītā ieguldāmo līdzekļu apjomu.