Rīga, 2009.gada 11. jūnijā – NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa Melalksne šodien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai apspriestu priekšlikumus un iespējamos risinājumus Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Svarīgāko jautājumu vidū bija esošā situācija pensiju otrajā līmenī, investīciju kultūra Latvijā un uzlabojumi nodokļu sistēmā.

Tikšanās laikā Auziņa-Melalksne atkārtoti uzsvēra biržas jau iepriekš pausto viedokli, ka ir nepieciešams veikt uzlabojumus pensiju otrā līmeņa sistēmā, kā galvenās izmaiņas minot nepieciešamību dot iespēju iedzīvotājiem nodot pensiju uzkrājumus mantojumā, kā arī piekļūt informācijai par uzkrāto pensijas kapitālu elektroniski jebkurā diennakts laikā. Birža arī atkārtoja, ka neatbalsta valdības lēmumu samazināt ikmēneša iemaksas līdz 2%, un atkārtoja uzskatu, ka 8%-10% ir nepieciešamais iemaksu minimums, lai iedzīvotāji varētu rēķināties ar adekvātu pensiju vecumdienās.

Sarunas laikā tika apspriests arī jautājums par kapitāla piesaisti valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Birža izteica priekšlikumu pārņemt kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pozitīvo pieredzi, kotējot biržā lielākos valstij piederošos uzņēmumus. Kapitāla piesaiste biržā ne tikai palīdzētu piesaistīt papildu naudas līdzekļus valsts budžetam, bet arī dotu iespēju Latvijas iedzīvotājiem ieguldīt vietējos uzņēmumos un veicinātu investēšanas kultūras attīstību. Biržas pārstāve arī minēja arī Finanšu ministrijai pausto viedokli, ka jaunajā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcijā, kas paredz dividenžu un kupona maksājumu aplikšanu ar nodokļiem, nepieciešams diferencēt starp privātajiem uzņēmumiem, kuri izmaksā dividendes saviem īpašniekiem un regulētā tirgū iekļautām publiskām akciju sabiedrībām, kas izmaksā dividendes vai kuponu maksājumus investoriem. Uzsverot ilgtermiņa ieguldīšanas pozitīvo ietekmi uz ekonomiku, Auziņa-Melalksne izteica priekšlikumu neaplikt ar t.s. kapitāla pieauguma nodokli ienākumus no finanšu instrumentu pārdošanas, kuri atradušies personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, kā arī rekomendēja precizēt likumprojektā noteikto kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanas kārtību, jo pašreizējā likuma redakcija nedod skaidru atbildi, vai aprēķinos iespējams iekļaut izdevumus un zaudējumus no finanšu instrumentu pārdošanas.